по-русски latviski | четверг, 21 ноября |
| Marusenka, Nadežda Jakimčuka, psihologs Par bērnu dārzu. Asaru profilakseSeptembris ir mēnesis, kad bērnus masveidā sūta uz bērnu dārziem. Pēc būtības, šis raksts ir novēlojies par kādiem 6 mēnešiem. Tāpēc ka atbilde uz šī laika pašu jūtīgāko jautājumu: „Kā izdarīt tā, lai viņi neraudātu?” – ir ļoti vienkārša – skaidrība galvā un miers sirdī. Bet kad jums viss par dārziņu ir skaidrs, tad arī nomierināties ir vieglāk. Lai to sasniegtu ir vajadzīgs laiks. Šis raksts ir domāts tiem, kam ir maz laika – kā asaru ekspress-metode. Tātad, kas jānoskaidro pirmajā kārtā? Pirmais jautājums: „Cik gadi ir jūsu bērnam?” Pusotrs – divi? Tad dārziņš viņam nav vajadzīgs. Trīs vai plus-mīnuss pusgads? Jūsu bērnam ir vajadzīga vienaudžu kompānija, nonākšanu kurā jums vajadzētu nodrošināt. Daudzbērnu ģimenes, draudzīgas un kuplas radu saimes īpašnieki var iztikt arī bez dārziņa. Pārējiem iesaku aizdomāties: kur un kādā viedā jūsu bērns gūs pieredzi kontaktējoties ar vienaudžiem? Otrs jautājums: „Kāpēc un cik ļoti jums pašai ir vajadzīgs dārziņš?” Cik ļoti jūs pati esat brīva attiecīgā uz šo svarīgu posmu jūsu ģimenes dzīvē? (T.i. vai jūs varēsiet bez tā iztikt.) Vārds „ģimene” pasvītrots nejauši. Tāpēc kā šis notikums skar visu ģimeni kopumā un reti kad var sadalīt vecāku un bērnu intereses, bieži vien tās ir cieši saistītas. Tāpēc, pieņemot lēmumu par to, vai atdot bērnu bērnudārzā vai nē, vislabāk ņemt vērā abus jautājumus: vai bērnam ir vajadzīgs dārziņš un vai tas ir vajadzīgs jums? Ideāla situācija – ja jums ir iespēja neatdot bērnu dārziņā līdz 2,5-3 gadiem. Ja tādas iespējas nav, tad neskatieties uz savu lēmumu kā uz drausmīgu vainu bērna priekšā. Mēs sevi vainojam par nosodāmu rīcību. Jūsu vaina un nomāktība tiks arī bērna, kas būtiski apgrūtinās viņam adaptācijas procesu dārziņā. Ja jums nav izvēles: sūtīt bērnu uz bērnu dārzu vai nē, tad tikai no jums ir atkarīgs, kā un kādu sajūtu jūs to izdarīsiet. Jūsu dvēseles mokas nekādu labumu nenesīs, drīzāk otrādi. Ja jūsu izvēle svārstās starp to, vai sākt apmeklēt dārziņu no 2 vai 3 gadiem, tad labāk neeksperimentēt. „Eksperimentēšana” ar negatavu bērnu var apgrūtināt jums adaptācijas procesu pēc gada, pat ja bērns būs „gatavs”. „Mēģinājums” – tā ir nedrošība. Aizgājāt, nepatika, slimojāt – izveidojāt paši sev un bērnam negatīvu bērna dārza tēlu un pēc gada aizgājāt ar šo negatīvu cīnīties un tikt tam pāri… Priekš kam? Patīk grūtības? Kādi vēl jautājumi var atvieglot adaptācijas periodu? Vai jums bērnībā bija paveicies ar dārziņu? Parasti tie vecāki, kuri paši gāja uz dārziņu labprāt, daudz vieglāk laiž arī savu bērnu. Tāpēc ka svētā sūdzība „Viņš mani nelaidīs vaļā” ir jāprecizē: „Kurš kuru nelaiž vaļā?”. Visas sen aizmirtās bailes un aizvainojumi no pirmsskolas vecuma var kā pēc brīnumnūjiņas mājiena uzpeldēt augšā tiklīdz jūsu dārgā atvase sasniegs „X” vecumu. Ko darīt, ja tas ir par jums? Izvēlieties no saviem tuviniekiem cilvēku, kuram ir pozitīva pieredze paša bērnībā un kurš tagad ir iespējami pozitīvāk noskaņots pret bērnu dārzu. Jebkurš audzinātājs, pavērojot, kā vienu un to pašu bērnu uz dārziņu atved dažādi pieaugušie, varēs ieteikt, kuram ir vērts vest bērnu no rītiem un kuram – nē. Ja ar jautājumiem „vest – ne vest?” un „ja vest, tad kuram?” skaidrība parādījuies, ķeramies pie nākamajiem. Kad? Pirms brokastīm vai pēc? Agrāk vai vēlāk? Ja jūsu bērnam ēdiens patīk kā process, viņam patīk ēst – noteikti adaptācijas perioda laikā vediet bērnu PIRMS brokastīm. Lai dārziņš saņem punktus uz patīkamu emociju rēķina un tai skaitā, arī no ēdien. Ja tomēr ēst jums nepatīk, procedūra parasti ir ilga un mokoša, tad jums labāk sākt ar „pēc brokastīm”. Ja jūsu dārziņā ir pieņemta „pakāpienveida” adaptācija, t.i. katras 2-3 dienas uz grupiņas sliekšņa parādās kārtējais raudošais jauniņais, tad labāk sagaidīt šīs epopejas beigas un iet uz dārziņu pašiem pēdējiem, ja laiks atļauj. Ja sevišķas izvēles nav, tad atrodiet iespējami „logu” rīta sarakstā, kad ģērbtuvē būs mazāk cilvēku un raudu. Vēl viens „kad” - šoreiz kad savākt mājās: pirms miega vai pēc? Tas gan pavisam nav principiāli. Ja bērns ir nomierinājies pēc jūsu aiziešanas, spēlējies, darbojies, gājis laukā, pusdienojis, tad nav nekādas vajadzības miegainu bērnu vest mājās, viņš var mierīgi palikt gulēt arī dārziņā. Īpaša uzruna barojošajām mammām: nesatraucieties, bērni dārziņā liekas gulēt kompānijas pēc, kā visi. Viņi VARĒS iemigt bez jums. Bet darīt pavisam noteikti nevajag, tas ir ilgi „adaptēt” bērnu, savācot no dārziņa pirms dienas miega. Bērni diezgan ātri iegaumē notikumu secību un, ja jūsu veselu mēnesi bērnu savāksiet pirms miega, tad viņa apziņā dārziņš tā arī iespiedīsies: brokastis, pastaiga, pusdienas un mājās. Un vēlāk viņam no šī „pusdienas un mājās” nāksies no jaunas atradināties. Jauns stress. Labāk pēc tā iztikt. Vēl viens svarīgs „kad”, kas ir jāpiemin. Visa adaptācijas perioda laikā centieties savākt savu bērnu vienu no pirmajiem no grupiņas. Kāpēc tas ir svarīgi? Kā tikai pirmais vecāks ir parādījies uz grupiņas sliekšņa un pirmais mazulis ar priecīgu kliedzienu „Mamma!” ir meties ap kaklu, visi pārējie bērni arī draudzīgi atceras par savām mammām. Un katra nākamā „Nemana mamma” iedveš trauksmi un bailes – bet ja nu neatnāk, aizmirsusi, un atkal nav man pakaļ, bet kur tad manējā?! Tas jau pēc tam, dažus mēnešus vēlāk, jūs varbūt dzirdēsiet: „Mammu, pagaidi, mēs neesam pabeiguši spēlēt! Ko tu tik agri?”. Bet tagad, lūdzu, nekavējieties. Un raksta nobeigumā daži tehniski padomi:
Veiksmi jums un jūsu bērniem!
© Запрещено использование материалов, опубликованных на KKM.LV, на других интернет-порталах и в средствах массовой информации, а также распространять, переводить, копировать, репродуцировать или использовать материалы KKM.LV иным способом без письменного разрешения администрации |
Рига, Латвия | |||
ЧТ, 21/11 день 1°..3° | ЧТ, 21/11 вечер -1°..1° | ПТ, 22/11 ночь -1°..1° | ПТ, 22/11 утро -1°..1° |
Предоставлено Gismeteo.Ru |