Braiens Palmers (Brian Palmer D.D.C)

http://www.brianpalmerdds.com/bfeed_caries.htm
No angļu valodas tulkoja Elita Klausītāja

* Visi uzvārdi tekstā oriģinālajā rakstībā norādīti iekavās.

Daži pētnieki un medicīnas profesionāļi iesaka šķirt bērnu no krūts tad, kad sāk šķilties piena zobi, pamatojot šos ieteikumus ar pārliecību, ka zīdīšana palielina kariesa rašanās risku. Taču jaunāko pētījumu gaitā tika noskaidrots, ka krūts ēdināšana nepalielina piena zobu kariesa risku.

1999. gadā savā pārskatā par zīdīšanu un kariesu Eriksons (Erickson) secina, ka "cilvēka piens nav kariogēns (kariesu radošs)". Dr. Eriksona pētījums nodemonstrēja, ka daži piena maisījumi šķīdina zobu emalju, būtiski samazina Ph līmeni, izraisot zobu kariesu un pulpas (zoba nerva) bojājumus^1,2. Arī citi autori izsaka šaubas par agrīna kariesa un zīdīšanas saistību. Saintona (Sinton) pārskatā par 1998. gadu tiek norādīts uz vairākiem trūkumiem iepriekšējo pētījumu empīriskajos pamatojumos, atzīmējot: "iepriekšējo pētījumu rezultātu pretrunīgo raksturu un vāju metodoloģisko pamatu"⁴. Pie tam Nacionālā stomatoloģisko un kraniofaciālo pētījumu institūta direktors apgalvo, ka "pētījumi, kas tika veikti populācijā, neatklāj saikni starp ilgstošu zīdīšanu un kariesu"³.

Oulisa (Oulis) pētījumu gaitā tika noskaidrots, ka bērna ēdināšana ar krūti ilgāk nekā 40 dienas var pasargāt no t.s. pudeļu kariesa veidošanās bērnībā. To apstiprina arī vairāki pētījumi ar dzīvniekiem un izmēģinājumi in vitro⁵. Dreizens (Dreizen) ir pierādījis, ka žurkām, kas barotas tikai ar žurku pienu, kariess neveidojas, bet tiem dzīvniekiem, kas tika baroti ar piena un saharozes maisījumu, kariess attīstījās mazāk, nekā tiem dzīvniekiem, kas saņēma tikai saharozes ūdens šķīdumu⁶. Laboratorijas pētījumos tika pierādīts, ka piens veicina mākslīgi demineralizētas emaljas remineralizāciju⁷. Dažas mātes piena sastāvdaļas spēj pat aizsargāt zobus pret kariesu. IgA un IgG aizkavē streptokoku vairošanos. Baktērija Streptococcus mutans ir ļoti jūtīga pret laktoferīna, kas ir galvenā mātes piena sastāvdaļa, baktericīdo darbību^9,10. Ragg-Ganns (Rugg-Gunn) atzīmē, ka kariogēnās baktērijas nespēj pārstrādāt laktozi (laktoze - piena cukurs) tik viegli, kā saharozi⁸. Apstiprinot citu pētnieku gūtos rezultātus, šis autors ir izpētījis apmēram 600 galvaskausus, lai konstatētu kaut mazākās zobu bojāšanās pazīmes mūsu aizvēsturiskajiem, ar mātes pienu ēdinātajiem senčiem^{11,12,13,14,15}.

Eksistē vesela rinda citu faktoru bez zīdaiņu ēdināšanas veida, kas ietekmē kariesa rašanos. Tornejs (Torney) ir izpētījis, ka mātes smags zaudējums vai stress, nepietiekama piena produktu lietošana uzturā, slimība, un antibiotiku lietošana grūtniecības laikā var būt par agrīna kariesa cēloņiem¹¹.

Kariesa nodošanas veidi

Šobrīd tiek uzskatīts, ka kariogēnās baktērijas mazulim nodod viņa vecāki, aprūpētāji, kas pieskata bērnu, draugi utml. Berkovics (Berkowitz) secinājis, ka kariess ir lipīga infekcija, kuru izraisa baktērijas Streptococcus mutans¹⁶. Bieža un ilgstoša šo organismu uzkrāšanās patoloģiskos daudzumos izraisa kariogēna(kariesu radoša) substrāta veidošanos. Suonens (Suhonen) apgalvo, ka, jo vēlāk uz piena zobiem veidojas Streptococcus mutans kolonijas, jo mazāka ir kariesa attīstības iespējamība¹⁷.

Laktoze

Daži uzskata, ka, tā kā mātes pienā ir laktoze, tad tas var izraisīt kariesu, tāpat kā citi cukuru saturoši maisījumi no pudelītes. Tomēr laktozes klātbūtni kompensē mātes piena antibakteriālās un fermentatīvās īpašības. Pie tam ferments laktāze sašķeļ laktozi glikozē un galaktozē zarnu traktā nevis mutē. Pasaulē ir 4640 zīdītāju sugu, kas savus pēcnācējus baro ar pienu. Laktoze ir gandrīz visu šo sugu pienā. Cilvēks ir tikai viena no zīdītāju sugām, taču tā ir vienīgā suga, kurai raksturīgi nopietni piena zobu bojājumi. Zīdītāji, sākot ar australopiteku, uz zemes ir no 2 līdz 4 miljoniem gadu¹⁹. Mūsdienu Homo sapiens ir zināms jau 30 līdz 35 tūkstošus gadu. Tomēr zobu kariess kļuva par nozīmīgu problēmu tikai aptuveni 8 līdz 10 tūkstošus gadu senā pagātnē. Antropologi uzskata, ka par galveno zobu bojājumu pieauguma cēloni kļuva graudaugu apstrādes uzsākšana. Daži antropologi uzskata, ka tā būtu evolucionāra pašnāvība, ja mātes piens izraisītu kariesu, un, tātad, evolūcija to nebūtu pieļāvusi.

Zobu kariesa cēloņi Empīriski tika pierādīti vairāki faktori, kas var palielināt zīdainim kariesa risku. Lai noskaidrotu, kāpēc konkrētajam zīdainim ir kariess, ir ieteicams pievērst uzmanību šādiem faktoriem: cukurs ir galvenais kariesa cēlonis. Tai skaitā cukurs arī tādos produktos kā sulas, brokastu pārslas, maize, rozīnes utt. Tas attiecas arī uz saldinātiem medikamentiem. Ir ļoti svarīgi saprast, ka bīstams nav cukura jeb ogļhidrātu daudzums, kam zobi ir pakļauti, bet gan to uzņemšanas biežums - tieši biežums ir cēlonis kariesa attīstībai; kariesu izraisošo baktēriju skaits, kas ir nokļuvušas zīdaiņa mutē, un to atrašanās mutē ilgums; kserostomija jeb sausums mutē (nepietiekams izdalīto siekalu daudzums); slimība vai stress, ko pārcietusi māte vai auglis prenatālajā attīstības periodā; slikti ēšanas paradumi ģimenē; nepietiekama mutes un vispārējā higiēna ģimenē; ģenētiskais faktors (nenozīmīgākā loma).

Secinājumi

Empīriski pētījumi nepierāda cēloņsakarību starp zīdīšanu un kariesu bērniem. Mātes piens vien, ieskaitot laktozi tajā, neizraisa zobu bojājumus. Zīdaiņi, kuri ēdināti tikai ar krūti, tomēr nav pasargāti no zobu bojājumiem, jo vairāki citi faktori var ietekmēt kariesa rašanos zīdainim.

Ēdināšana ar krūti ir būtiska vispārējai veselībai un labklājībai visiem zīdītājiem kopumā - gan jauniem, gan veciem - visas dzīves garumā. Mātes pienam ir pierādītas daudzas labas īpašības. Jaunākie pētījumi papildus dokumentē ieguvumus mutes un zobu veselībā, tai skaitā samazinās nepareiza sakodiena izveidošanās risks, sejas muskuļu kollapsa risks, krākšanas un obstruktīvas elpošanas apstāšanās miegā risks^{12, 20}. Ir skaidrs, ka medicīnas un zobārstniecības jomu speciālistiem jāsāk izglītot veselības apdrošinātājus un sabiedrību par bērnu zīdīšanas nozīmi un efektivitāti. Ēdināšana ar krūti patiesi ir labākais un lētākais veselības "apdrošināšanas" veids.

Bibliogrāfija

1. Erickson PR, Mazhare E. Investigation of the role of human breast milk in
caries development. Pediatr Dent 1999;21:86-90.

2. Erickson PR, McClintock KL, Green N, et al. J. Estimation of the
caries-related risk associated with infant formulas. Pediatr Dent
1998;20:395-403.

3. Slavkin H. Streptococcus Mutans, Early Childhood Caries and New Opportunities.
JADA 1999;130:1787-92.

4. Sinton J, Valaitis R, Passarelli C, et al. A systematic overview of the
relationship between infant feeding caries and breast-feeding. Ont Dent
1998;75:23-27.

5. Oulis C, Berdouses ED, Vadiakas G, et al. Feeding practices of Greek children
with and without nursing caries. Pediatric Dentistry 1999;21:409-16.

6. Dreizen S, Dreizen J, Stone R. The effect on cows milk on dental caries in
the rat. J Dent Res 1961;40:1025-28.

7. McDougall W. Effect of milk on enamel demineralization and remineralization
in vitro. Caries Res 1977;11:166-72.

8. Rugg-Gunn A., Roberts GJ, Wright WG. Effect of human milk on plaque pH in
situ and enamel dissolution in vitro compared with bovine milk, lactose, and
sucrose. Caries Res 1985;19:327-34.

9. Arnold R, Cole M., McGhee J. A Bactericidal Effect for Human Lactoferrin.
Science 1977;197:263-65.

10. Mandel ID. Caries Prevention: Current Strategies, New Directions. JADA
1996;127:1477-88.

11. Torney PH, Prolonged, On-Demand Breastfeeding and Dental Decay: An
Investigation. Unpublished MDS Thesis.1992 Dublin.

12. Palmer B. The Influence of Breastfeeding on the Development of the Oral
Cavity: A Commentary. J Hum Lact 1998;14:93-98.

13. Price WA. Nutrition and Physical Degeneration. 6th ed. 1998, New Canaan,
Connecticut: Keats Publishing, Inc.

14. Black GV. Operative Dentistry: The Pathology of the Hard Tissues of the
Teeth. Second ed. Vol. 1. 1914: Medico-Dental Publishing Co., London: Claudius
Ash, Sons & Co., Ltd.

15. Molnar S, Molnar I. Dental Arch Shape and Tooth Wear Variability. Amer J of
Phy Anthr 1990;82:385-95.

16. Berkowitz R. Etiology of Nursing Caries: a Microbiologic Perspective. Public
Health Dent 1996;56:51-4.

17. Suhonen J, Sener B, Bucher S, et al. Release of Preventive Agents from
Pacifiers in Vitro. Schweiz Monatsschr Zahnmed 1994;104:946-51.

18. Effert FM, Gurner BW. Reaction of human and early milk antibodies with oral
streptococci. Infect Immun 1984;44:660-64.

19. Crelin E, The Human Vocal Tract: Anatomy, Function, Development and
Evolution. 1987, Vantage Press: New York.

20. Palmer B. Breastfeeding: Reducing the risk for obstructive sleep apnea.
Breastfeeding Abstracts 1999;18:19-20.

Publicēts:

ABM NEWS and VIEWS, The Newsletter of The Academy of Breastfeeding Medicine,
2000, Vol. 6, No. 4 (Dec), p27 & 31.

Autors:

Brian Palmer, D.D.S.

Broadway Medical Bldg.,

4400 Broadway, Suite 514

Kansas City, Missouri 64111-3342

Phone – (816) 561-5578

Fax – (816)-561-5601

29	Опубликовано: вторник, 29 декабря 2009 Количество просмотров: 8487

© Запрещено использование материалов, опубликованных на KKM.LV, на других интернет-порталах и в средствах массовой информации, а также распространять, переводить, копировать, репродуцировать или использовать материалы KKM.LV иным способом без письменного разрешения администрации