Džeks Ņūmens, MD, FRCPC
Tulkoja Vineta Rubene

Pirkstiņbarošana — metode, kas palīdz iemācīt bērnam ņemt krūti. To var izmantot, lai izvairītos no pudeļu lietošanas, taču tās galvenais nolūks - palīdzēt sāk ņemt krūti bērnam, kurš no tās atsakās. Ja jūs vēlaties veiksmīgi zīdīt bērnu, nedodiet viņam zīst neko citu, izņemot krūti, iekams zīdīšana ir labi noregulēta. Pirkstiņbarošana var tikt pielietota gadījumos, kad:

1. bērns atsakās no krūts jebkāda iemesla dēļ, vai arī bērns pie krūts ir pārāk miegains, lai labi zīstu. Vēl tas ir labs paņēmiens, kā pamodināt miegainu bērnu pirmajās dzīves dienās;
2. izskatās, ka bērns nespēj pareizi satvert krūti un tāpēc nevar labi izzīst pienu. (Tomēr, ja iespējams pielietot piebarošanu pie krūts - kāpēc izmantot pirkstiņbarošanu?);
3. māte un bērns kaut kāda iemesla dēļ ir šķirti. Kaut gan tādā gadījumā barošana no tasītes, iespējams, būs labākā izvēle;
4. zīdīšanu nācies pārtraukt uz laiku (ir ļoti maz iemeslu, lai tiešām būtu nepieciešams pārtraukt zīdīšanu. Apskatieties rakstus Breastfeeding and Medications un Breastfeeding and Illness;
5. jūsu krūtsgali tā sāp, ka jūs nevarat pielikt bērnu pie krūts. Dažas dienas pirkstiņbarošanas var dot iespēju jūsu krūtsgaliem sadzīt, neradot tās papildus problēmas, kas rodas, kad bērns pierod pie pudeles gumijas pupiņa. Barošana no tases ir piemērotāka šajā gadījumā un prasa mazāk laika. Taču tas ir ārkārtas variants sāpīgu krūtsgalu gadījumā. Pareizs bērna novietojums pie krūts un labs satvēriens palīdz saplaisājušiem krūtsgaliem daudz biežāk nekā pirkstiņbarošana.  (Ieplaisājuši un sāpīgi krūtsgali). Kvalitatīva krūtsgalu smēre līdzēs vēl labāk.  Tā saucamās "krūtsgalu atpūtas" piemērošana parasti ir kļūda, bet, ja to iesaka pirmajās dienās pēc dzemdībām, tad tā ir šausmīga kļūda. Īslaicīga bērna atšķiršana no krūts nepavisam ne vienmēr atjauno nesāpīgu zīdīšanu, kad jūs atsākat zīdīt bērnu, bet dažreiz tas noved pie atteikšanās no krūts.

Pirkstiņbarošana ir daudz vairāk līdzīga barošanai ar krūti nekā barošanai no pudelītes. Lai sūkātu pirkstu, bērnam mēle jānolaiž uz leju un jāizstumj uz priekšu, virs apakšējās smaganas, mute jātur plaši atvērta (jo lielāks zīžamais pirksts, jo labāk), bet apakšžoklim jābūt izvirzītam uz priekšu. Mēles un apakšžokļa kustības ir līdzīgas tām, ko bērns veic, zīžot krūti. Pirkstiņbarošana ir vispiemērotākā, lai sagatavotu krūts ņemšanai bērnu, kurš atsakās no krūts. Tā jāpielieto ne ilgāk kā vienu, divas minūtes, tieši pirms tam, kad bērnu mēģina pielikt pie tās krūts, no kuras bērns atteicās. Ja bērns jābaro mātes prombūtnes laikā, tad parasti vienkāršāk un ātrāk ir izmantot tasi.  Ja pirkstiņbarošana notiek pārāk lēni, tad ērtāk ir pabeigt barošanu no tases.

Lūdzu, pievērsiet uzmanību: ja bērns ņem krūti, daudz labāk ir izmantot piebarošanas sistēmu caur caurulīti, ja piebarojums patiešām ir nepieciešams (sk. rakstus Kā panākt, lai bērns izzīž vairāk piena (protokols) un Lactation Aid ).

Pirkstiņabarošana (to vienmēr labāk mācīties no dzīva piemēra, vērojot un darot):

1. Nomazgājiet rokas. Labāk, lai nags tam pirkstam, no kura barosiet, būtu īsi apgriezts, taču tas nav obligāti.
2. Abi ar bērnu iekārtojieties ērti. Pieturiet mazuļa galviņu ar vienu roku, novietojot to aiz bērna pleciņiem un kakla. Bērnam jāatrodas ar saliektiem gurniem, pussēdus, ar skatu pret jums. Bet vispār derēs jebkura poza, kas jums un bērnam ir ērta un ļauj nekustīgi turēt pirkstu bērna mutē. 
3. Jums būs nepieciešama ierīce bērna piebarošanai caur caurulīti, to izgatavo no barošanas zondes un pudelītes ar atslauktu pienu, glikozes šķīdumu vai, ja nepieciešams, mākslīgo piena maisījumu - atkarībā no apstākļiem. Zondi ieliek pudelītē caur paplašinātu pupiņa atveri tā, lai tās gals atrastos šķidrumā.
4. Novietojiet caurulīti paralēli savam rādītājpirkstam vai jebkuram citam pirkstam, tā, lai tā ietu pa pirksta spilventiņu. Caurulītes gals nedrīkst sniegties pāri pirksta galam. Visvieglāk satvert caurulīti ar lielo un vidējo pirkstu tur, kur tā pakāpeniski lokās un pēc tam vienkārši iekārtot rādītājpirkstu zem tās. Ja viss izdarīts pareizi, tad nav nepieciešams pielīmēt zondi pie pirksta ar leikoplastu.
5. Vieglītēm pakutiniet mazuļa lūpas ar pirkstu, pie kura ir caurulīte, līdz bērns atver muti tik daudz, lai varētu iedot viņam pirkstu. Ja bērns ir ļoti miegains, var ļoti akurāti ievadīt pirkstu viņam mutītē. Izrullējiet bērna apakšlūpu uz āru, ja nepieciešams. Parasti pat guļošs bērns sāk zīst, un mutē nokļuvušais šķidrums viņu pamodinās.
6. Pasniedziet bērnam pirkstu ar pirksta spilventiņu uz augšu. Turiet pirkstu, cik iespējams, taisni, lai bērna mēle būtu līdzena un izstiepta uz priekšu. Parasti bērns pirkstu iesūc diezgan dziļi.  Viņš nerīstīsies pat tad, ja pirksts būs dziļi mutē, ja vien viņš nav iepriekš paēdis, un nav pārāk pieradis pie pudelēm.
7. Uzspiediet uz bērna zodiņa, ja apakšlūpa ir ielocīta uz iekšu.
8. Šī tehnika strādā, kad bērns aktīvi zīž pienu. Ja barošana norit ļoti lēni, jūs varat pacelt pudeli ar piebarojumu augstāk par bērna galvu, taču parasti tas nav nepieciešams. Turiet pirkstu taisni, lai izlīdzinātu bērna mēlīti. Centieties, lai pirksts nerādītu uz augšu, turiet to taisni. 
9. Pirkstiņbarošana  ar šļirci (bez adatas), ar kuru bērna mutē ievada pienu, manuprāt, ir pārāk neērta mātei, lai to darītu bez citu palīdzības, un noteikti nav efektīvāka, kā parastās pudelītes ar palielinātu pupiņa atveri, kurā ievietota zonde, izmantošana. Pirkstiņbarošanas mērķis nav pabarot bērnu! Tās mērķis - iemācīt bērnam pareizi zīst, tāpēc piena iešļircināšana mutē ir pretrunā ar pirkstiņbarošanas ideju.

Ja jums ir grūtības ar bērna pielikšanu pie krūts, vai ar to, ka viņš neizzīž pienu no krūts, atcerieties, ka viss var vēl vairāk sarežģīties, kad mazulis ir satraukts vai ļoti izsalcis. Novērsiet lielo izsalkumu ar pirkstiņbarošanu aptuveni minūtes garumā. Tiklīdz bērns nedaudz nomierinājies un labi zīž jūsu pirkstu (parasti tas notiek aptuveni minūtes laikā vai ātrāk), pamēģiniet atkal viņam piedāvāt krūti. Ja jūs atkal sastopaties ar grūtībām, nezaudējiet dūšu. Atgriezieties pie pirkstiņbarošanas un pamēģiniet vēlreiz piedāvāt krūti vēlāk šajā barošanas reizē, vai arī jau nākošajā. Šī metode parasti nostrādā. Kaut gan dažreiz nepieciešamas vairākas dienas pirkstiņbarošanas, vai retos gadījumos - nedēļa vai vairāk. 

Ja jūs izraksta no dzemdību nama, barojot bērnu ar pirkstņbarošanas metodi, pierakstieties uz vizīti klīnikā uz nākošo dienu vai drīz pēc tam. Jo agrāk, jo labāk. 

Kad bērns sāks ņemt krūti, viņam kādu laiku vēl varbūt būs nepieciešama piebarošana pie krūts caur caurulīti. Sākumā krūts satvēriens var būt tālu no ideālā, bet zīšanas tehnika - nepietiekami efektīva, lai viņš izzīstu visu nepieciešamo piena daudzumu

Atbildes uz papildus jautājumiem atrodamas grāmatā
Dr. Jack Newman’s
Guide to Breastfeeding
(ASV izdota ar nosaukumu
The Ultimate Breastfeeding Book of Answers).

03	Опубликовано: вторник, 3 ноября 2009 Количество просмотров: 11619

© Запрещено использование материалов, опубликованных на KKM.LV, на других интернет-порталах и в средствах массовой информации, а также распространять, переводить, копировать, репродуцировать или использовать материалы KKM.LV иным способом без письменного разрешения администрации