Ž.Caregradska, publicēts žurnālā «Наш малыш» № 1/2003.g.
No krievu valodas tulkoja Oksana Dembovska un Alisa Čerņavska.

Lielākā daļa literatūras, kas veltīta dzemdībām, apraksta to gaitu kā kaut kādu stingru notikumu secību, veltot lielāku uzmanību tam, kas tajā laikā notiek sievietes organismā. Taču īsti dabisko dzemdību gaitas apraksts ir sastopams ļoti reti. Liels daudzums stāstu par mājdzemdībām, kas sastopams žurnālos vai, piemēram, A.Akina grāmatā „Deviņi mēneši un visa dzīve” (А.Акин «Девять месяцев и вся жизнь») nedod pilnīgu priekšstatu par to, kā būtu jārisinās dabiskajām dzemdībām, jo vairāk, puse no tām nemaz nav dabiskās. Viens no dabisko dzemdību norises variantiem ir aprakstīts vēstulē „Kā es dzemdēju. Mansardā” («Как я рожала. В мансарде», НМ, 7.—8./2002.g.). Bet tas ir tikai variants, kas nedod pilnīgu priekšstatu par to, kas var notikt un kas notiks ar jebkuru sievieti, ja viņa dzemdē dabiski.

Tie, kas jau lasīja mūsu iepriekšējos rakstus, zina, ka dabiskās dzemdības noris saskaņā ar dabisko shēmu. Sievietes uzvedība dzemdību gaitā ir attiecināma pie relikta, beznosacījuma uzvedības formām, tā tiek noteikta ģenētiski un tiek regulēta zemapziņas līmenī. Tāpēc, neskatoties uz dažām atšķirībām, ir ļoti daudz līdzīga absolūti dažādu sieviešu dzemdību gaitā, ar nosacījumu, ka viņām netraucē. Kā tad tas notiek.

Pirms dzemdībām

Jo tuvāk ir dzemdību laiks, jo saspringtāka kļūst gaidīšana un jo biežāk parādās dzemdību priekšvēstneši - velkošu sāpju, periodisku dzemdes sasprindzinājumu (B. – H. kontrakcijas) un izdalījumu veidā. Bet šis stāvoklis nevar turpināties bezgalīgi, un kādā lieliskā dienā tomēr sākas dzemdības.

Dažas dienas pirms dzemdībām sieviete izjūt nepieciešamību paslēpties no visiem, palikt vienatnē. Viņu sāk kaitināt citu cilvēku un dzīvnieku klātbūtne, kā arī jebkura kņada un liekas kustības. Viņa atsakās iet ciemos un arī pati tos nepieņem, pat ļoti tuvus cilvēkus. Cenšas savus darbus darīt pilnā klusumā un ļoti skaistās, ja cilvēki mēģina ar viņu runāt par gaidāmajām dzemdībām vai iztaujāt, vai viņa nejūt to sākumu (piemēram, „Vai tev gadījumā dzemdības nav sākušās?”).

Parasti 1-2 dienas pirms dzemdībām priekšvēstneši pāriet un vairs netraucē. Iestājies klusums sievieti sākumā izbrīna, un tad viņa sāk domāt, ka viss tas viņai tikai izlikās un līdz dzemdību sākumam vēl ir tālu, bet dziļi sirdī viņa tomēr gaida dzemdības. Taču nekas nenotiek, un pēc kāda laika, nogurusi no bezjēdzīgas gaidīšanas, viņa bezrūpīgi ļauj sev atslābt. Un tieši tanī brīdī, kad viņa vismazāk gaida pārmaiņas, sākas dzemdības. Un, kā jau vienmēr, tās sākas negaidīti.

Dzemdību sākums

Pēc neilga klusuma sākas dzemdību darbība. Sievietei parādās nespēka izjūta, nelabā dūša, uz šī fona pazūd ēstgriba. Grūtniecei šķiet, ka gadījumā, ja viņa kaut ko ieēdīs, viņa vems. Uz šāda vispārējā nelabuma fona parādās nepieciešamība aiziet uz tualeti. Šāda nepieciešamība rodas diezgan bieži ar noteiktu periodiskumu, un tai var pievienoties arī caureja. Sievietei sākas drebuļi, un grūtniece dažreiz sāk baidīties, ka viņa ar kaut ko ir saindējusies. Bet pēc kāda laika izrādās, ka visām šīm parādībām ir vienkāršs un dabisks izskaidrojums – sākušas dzemdības.

Dažreiz dzemdības sākas mazliet citādāk. Sieviete pamostas agri no rīta, ap plkst. 5-7, no sāpēm vēderā. Kādu laiku viņa vēl paliek gultā un ieklausās sevī, pacieš sāpes, jo baidās lieko reizi satraukt mājiniekus. Drīz parādās vēlēšanās aiziet uz tualeti, un tur viņa atklāj, ka ir parādījušies gļotaini asiņaini izdalījumi. Dažreiz ar to pietiek, lai bez šaubām modinātu mājiniekus. Taču dažos gadījumos sieviete atkal dodas gultā un pacietīgi seko visam tam, kas ar viņu notiek. Pēc kāda laika viņa ievēro, ka sāpes nav haotiskas, tām ir periodisks raksturs, un tas nozīmē, ka ir sākušas dzemdības.

Tāda nedrošība, nosakot pašas dzemdību sākumu, ir pilnīgi dabiska. Atšķirt pirmās kontrakcijas no priekšvēstnešiem, kas parādījās iepriekšējo 2-3 nedēļu laikā, ir diezgan grūti, jo pie tiem sieviete ir jau pieradusi.

Sapratusi, ka dzemdības ir sākušas, sieviete cenšas, lai apkārtējie to nenoprastu, un visādi viņus mierina. Dzemdību darbības sākumā sievietei rodas vēlēšanās maskēties, izlikties, ka nekas nenotiek.

Atvēršanās periods

Pēc tam, kad dzemdību sākuma stadija ir beigusies, visas nepatīkamas izjūtas (nelabā dūša, caureja, drebuļi utt.) parasti pāriet vai arī kļūst stipri vājākas. Kad sieviete apzinās, ka dzemdības ir sākušas, viņa kļūst apbrīnojami mierīga un pārliecināta.

Vieglas kontrakcijas

Par lielu izbrīnu, pirmās vieglas kontrakcijas izpaužas tikai kā periodisks dzemdes sasprindzinājums, kas īpaši netraucē. Kad dzemdību pazīmes kļūst acīmredzamas, sievietei parādās tieksme visu organizēt tā, lai par to zinātu tikai tie cilvēki, kas spēj viņai palīdzēt dzemdību gaitā. Viņai parādās īstas aktrises dotības, ar kuru palīdzību viņa visus klātesošos pārliecina, ka viss ir kārtībā un līdz dzemdībām ir vēl ļoti tālu.

Kad sieviete nomierinājās, tika galā ar savām iekšējām izjūtām un tika skaidrībā ar apkārtējo vidi, viņa ķeras klāt mājas darbiem un ierīko sev „ligzdiņu”. Ja mājas darbu nav, var doties pastaigā, ja ir, tad var pabeigt adīšanu, mazgāt veļu, sakopt istabu. Sievietes, kurām tās nav pirmās dzemdības, mājas darbu rosībā var vispār nerādīt, ka viņām ir jau sākušās dzemdības. Atkārtoto dabisko dzemdību gadījumā šis posms gandrīz vienmēr paiet bez sāpēm.

Stipras biežas kontrakcijas

Pēc kāda laika kontrakcijas jau notiek biežāk, tās tiek pavadītas ar sāpju palielināšanos. Tas nenotiek pakāpeniski, bet gan strauji, pēkšņi 3-4 kontrakciju laikā intervāli starp tām samazinās, bet to ilgums palielinās līdz 30-40 sek.

Šī dzemdību posma laikā sieviete, kura dzemdē pirmo reizi, vairs nespēj rosīties pa māju, un nodod šo iniciatīvu partnerim. Līdzko parādās stipras sāpes, sievieti sāk kaitināt visas liekas skaņas, viņa alkst klusuma, viņai gribas koncentrēties uz savām iekšējām izjūtām. Tieši tāpēc viņu kaitina visas ārpasaules skaņas, tai skaitā arī mūzika, viņa pieprasa novākt visas skaņas.

Kontrakciju laikā dzemdētāja cenšas atslābināties un atrast maksimāla komforta stāvokli, lai mazinātu sāpes. Tāpēc kontrakcijas laikā viņa neapzināti noliecas, apķerot vēderu ar rokām, un pie tam tiecas pieslieties pie atbalsta. Par atbalstu var kalpot gan mēbeles, gan kāds no radiem (dzemdētājas partneris). Ja stāvoklis ir izvēlēts pareizi, tad sāpes muguras apvidū zūd, sāpju izjūtas saglabājas tikai no priekšpuses, vēdera lejas daļā. Atslābināšanai īpaši veiksmīgas ir šādas pozas: stāvot četrrāpus ar augsti pacelto korpusu, stāvot tupus, saliecoties kontrakciju laika, karājoties uz partnera (partneris tur dzemdētāju zem padusēm, bet viņa karājas, pilnīgi atslābinot rokas un saliekot kājas mazliet asimetriski, dažreiz atraujot pēdas no grīdas). Pareizi piemeklēt pozu un atslābināties vertikālā stāvoklī ir vieglāk sievietei, kas dzemdē atkārtoti. Taču tādām sievietēm ne vienmēr šinī posmā ir nepieciešamība pēc šādas aktīvās atslābināšanās. Daļa no viņām tā arī turpina nodarboties ar mājas darbiem. Sievietes, kuras dzemdē pirmo reizi, labāk atslābinās guļus vai pussēdus stāvoklī. Ļoti reti par ērtu liekas poza, kad sieviete atzveļas ar muguru. Sameklējot sev ērto pozu, dzemdētāja sāk uzvesties mierīgāk.

Līdz ar sāpīgu izjūtu aktivizēšanos dzemdētājai aktivizējas arī elpošana. Sākumā tas izpaužas kā elpošanas dziļuma un intensitātes izmaiņas, vēlāk sieviete sāk stenēt, kas liecina par lielu dzemdes kakla atvērumu. Sievietes lūpas kontrakciju laikā ir pusatvērtas un atslābinātas. Kad pieaug kontrakciju stiprums, ārējie notikumi sāk pakāpeniski mazāk interesēt dzemdētāju: būtiski sašaurinās saskarsme ar ārpasauli, skatiens paliek vienaldzīgs, sieviete sāk izteikt domas ar īsām, no dažiem vārdiem sastāvošām frāzēm. Atslābināšanās ļoti atvieglina kontrakciju gaitu: sāpes gandrīz pilnībā pāriet, sieviete jūt tikai dzemdes sasprindzinājumu. Katras kontrakcijas laikā sieviete domās var veidot kontaktu ar bērniņu. Viņa neapzināti noskaņojas uz viņu un atslābinoties domās vēršas pie viņa ar uzrunām, piemēram: „Mazais, ātrāk nāc ārā!”. Līdz ar to, ka atslābināšanās un garīgais kontakts ar mazuli sievietei ļoti palīdz, viņa koncentrējas tieši uz šīm darbībām, un viņu kaitina jebkuri traucējoši faktori (blakus skaņas, kustības, kāda cilvēka parādīšanās utt.)

Nepārejošas kontrakcijas

Pakāpeniski kontrakcijas kļūst tik stipras, ka sasprindzinājums un sāpes starplaikos vairs nepāriet pilnībā, bet tikai pavājinās, un tās pārvēršas vienā nepārejošā kontrakcijā. Šinī posmā jebkura sieviete (gan tā, kas dzemdē pirmo reizi, gan tā, kas dzemdē atkārtoti) cenšas pilnībā koncentrēties uz dzemdībām. Stenas vai iekliegšanās kļūst arvien intensīvākas, kas liecina par ātru dzemdes kakla atvēršanos. Šajā laikā var atsākties nelabums, parādīties vemšana. Vienlaicīgi parādās vēlme padzerties ieskābu ūdeni, burtiski pāris malciņu, vai pat tikai samitrināt lūpas.

Tagad dzemdētāja cenšas pilnīgi atslābināties un atmet pēdējo kautrību un pieklājību. Kopš šī brīža viņa kontaktējas ar apkārtējiem tikai tamdēļ, lai paziņotu par savu stāvokli vai izjūtām. Sieviete pieņem visērtāko pozu un paliek tajā ilgstošu laiku. Interesanti, ka daudzas sievietes, ļaujoties savām izjūtām, tomēr bieži vien uz kādu brīdi atgriežas realitātē un izsaka apkārtējiem vērtīgus norādījumus vai novēlējumus. Savdabīgās sievietes smadzenes pat šādā brīdī nevēlas palikt neziņā par notiekošo – sievietei viss ir jākontrolē.

Kontrakcijas ar dzīšanas sāpēm

Pakāpeniski pie nepārejošās kontrakcijas izjūtas pievienojas vēlme aiziet uz tualeti pakakāt, bet, precīzāk runājot, tā ir vēlme spiest. Šāda vēlme liecina par to, ka dzemdes kakls ir atvēries gandrīz pilnībā un bērna galviņa sākusi savu kustību pa dzemdību ceļiem.

Šajā brīdī sieviete var spontāni sākt elpot ļoti bieži, kas mazina augļa spiedienu un vēlmi spiest. Tas notiek tā: pēc īsa sasprindzinājuma (spiešanas) kontrakcijas sākumā sieviete pēkšņi sāk biežāk elpot.

Gadījumā, ja šinī periodā sieviete atrodas vertikālā pozīcijā (stāv kājās vai uz ceļgaliem, sēž tupus) vienas kārtējās kontrakcijas laikā pārplīst augļa pūslis. Pēc augļūdeņu noiešanas seko dažu minūšu pauze, kuras laikā dzemdes sāpīgas izjūtas pilnīgi izzūd. Tad dzemdes muskuļi pielāgojas jaunam tilpumam, to šķiedras sablīvējas, un kontrakcijas atsākas ar dubulto stiprumu un biežumu. Šajā laikā sāpes kļūst daudz stiprākas.

Izstumšanas periods

Pēc augļa pūšļa pārplīšanas sākas II dzemdību fāze – izstumšanas fāze. Šinī posmā sievietēm, kuras dzemdē pirmo reizi, sāpes gandrīz pilnīgi pazūd, un visu izstumšanas periodu viņas vēlāk atcerēsies kā saspringtu darbu. Bet sievietēm, kuras jau dzemdējušas, tikai tagad sākas grūtākais dzemdību periods.

Dzīšanas sāpes

Ar dzīšanas sāpju sākumu dzemdētājai vairs netraucē apkārtējā vide – skaņas un cilvēki viņu vairs neinteresē. Tomēr viņa uzmanīgi cenšas saglabāt savu darbību brīvību – lai neviens viņai netraucētu brīvi kustēties! Dzīšanas sāpes laikā sieviete pilnīgi iegrimst savās izjūtās, bet starp tām viņa sevi ļoti labi kontrolē, atbild uz jautājumiem par viņas stāvokli. Manāmi izmainās skaņas, kas izdveš sieviete. No stenēšanas, kas pauž pacietību un gaidīšanu, tās pārvēršas par rūcošām skaņām un kliegšanu. Sākotnēji tās izklausās kā nepārliecināta vaidēšana, bet ātri pāriet aktīvā „rēkšanā”, kurā ir dzirdama tieksme pārvarēt šķēršļus.

Kopš tā momenta, kad dzemdes kakls ir pilnībā atveries, dzemdētājai parādās sāpes mugurā, kas daļēji saglabājas arī starp dzīšanas sāpēm. Rodas pārliecība, ka no šīm sāpēm var atbrīvoties tikai uzsākot aktīvas darbības. Šim nolūkam sieviete izmanto kliegšanu, pozu maiņu, veic dažādas kustības ar rokām (rausta, ķeras, spārdās), maina elpošanas ritmu, veic svārstīgas kustības ar ķermeni (iešūpo vai groza iegurni). Vienas dzīšanas sāpes laikā sieviete var nomainīt vairākas pozas, līdz atradīs optimālo. Diezgan bieži kopā ar dzīšanas sāpēm rodas neapzināta vēlme atbalstīties ar rokām un kājām, nokrist ceļos, pietupties un spiest.

Kamēr bērna galviņa nav noslīdējusi pietiekami zemu, spiešana parasti nav efektīva un ātri nogurdina sievieti. Lai atpūstos, dzemdētāja dzīšanas sāpju laikā bieži elpo, tas palīdz galviņai pakāpeniski noslīdēt zemāk. Šāda elpošana parasti parādās neapzināti.

Dzīšanas sāpes ar dzemdētājas piepūli

Līdzko galviņa ir pietuvinājusies izejai no iegurņa, sieviete sāk pielikt būtiskas pūles un spiest. Šajā brīdī biežā elpošana neapzināti beidzas, un sieviete sāk ar spēku ķerties klāt jebkuriem priekšmetiem, kuri tam der, atbalstās ar kājām un stipri spiež, izdvešot rūcošas skaņas.

Dzīšanas sāpju laikā sieviete, tāpat kā stipru kontrakciju laikā, turpina iegrimt savu izjūtu pasaulē: pauzēs viņa aizver acis, atslābinās un pat guļ, bet dzīšanas sāpes laikā pamostas un aktīvi spiež, pieliekot visus savus spēkus. Jo lielāks bija sievietes sasprindzinājums spiešanas laikā, jo pilnīgāka būs atslābināšanās pēc tās. Sievietes spēja atslābināties un aizmigt liecina par to, ka viņa ir sasniegusi labu hormonālo līdzsvaru, kas vajadzīgs veiksmīgam dzemdību rezultātam. Interesants ir tas fakts, ka sievietes, kuras dzemdē pirmo reizi, šinī laikā sāpes vispār nejūt, bet gan tikai stipras dzemdes saraušanās un vajadzību spiest.

Spiešanas starplaikos dzemdētāja maina pozas, meklējot drošāku balstu. Ja dzemdību poza ir izvēlēta pareizi un dzemdētāja pieliek savus spēkus vajadzīgajā virzienā, tad bērns sāk ātri virzīties pa dzemdību ceļiem. Dzimumsprauga sāk atvērties arvien vairāk, un drīz vien dzīšanas sāpes laikā no tās parādās bērna galviņa. Šeit sākas nākamais dzemdību posms.

Galviņas parādīšanās un bērna piedzimšana

Vienas spēcīgas spiešanas laikā parādās bērna galviņa (tā parādās no dzimumspraugas un vairs neslēpjas). Tagad notikumi sāk risināties ļoti ātri. Šajā laikā sievietes apziņa pilnīgi koncentrējas uz bērniņa piedzimšanas, un viņas iegrimšana pašizjūtās mēdz būt maksimāla.

Parasti galviņas iznākšanas laikā dzīšanas sāpes turpinās vienmērīgā ritmā: pauze, kad dzemdētāja atpūšas, aktīva spiešana vienas izelpas laikā vai 3-4 reizes minūtes laika. Taču dažreiz spiešanas process kļūst nevaldāms, un pateicoties šīm titāniskajām pūlēm galviņa var dzimt ātri. Šajā brīdī sievietei elpa var automātiski kļūt bieža, un tas turpināsies līdz galviņas pilnas piedzimšanas. Dažreiz nevaldāmā spiešana norisinās vienas garas rūkšanas laikā.

Pēc galviņas parādīšanās dzemdētāju pārņem nepārvaramā vēlme ātrāk atbrīvoties no nepatīkamās izplešanas izjūtas, kura parādās, kad augļa galviņa nāk ārā no ārējiem dzimumorgāniem. Viņa izdveš raksturīgo kliedzienu un neapzināti sāk spiest spēcīgāk, lai pēc iespējas ātrāk izspiestu bērna galviņu. Dažreiz galviņa dzimst pamazām, bet dažreiz tas notiek vienā momentā. Pēc tās piedzimšanas seko pauze, kuras laikā dzemdētāja izjūt atvieglojumu. Kārtējās spiešanas laikā notiek bērna pleciņu pagrieziens, un mazuļa galviņa pagriežas ar seju pret mammas gurnu. Šajā brīdī sāpes var atkal pastiprināties, un plecu piedzimšanas laikā sieviete var atkal skaļi iekliegties. Sievietēm, kuras dzemdē pirmo reizi, parasti šajā brīdī sāpju nav, jo saspriegums galviņas dzimšanas laikā viņām šķiet stipri lielāks, nekā plecu dzimšanas brīdī.

Pēc plecu piedzimšanas sieviete var sajust, kā bērniņš izslīd no viņas, un var izdzirdēt arī viņa kliegšanu. Šajā brīdī mazulis piedzimst pilnībā. Pēc bērna iznākšanas, ja dzemdības notika tupus, sieviete var vienkārši apsēsties uz grīdas. Daudzas sievietes to dara neapzināti turpat, kur dzemdējušas.

Līdz ar bērniņa piedzimšanu beidzas izstumšanas periods un sākas pēcdzemdību posms un vienlaicīgi arī bērna pirmā dzīves diena. Notikumi, kas risinās šajā laikā, ir tik nozīmīgi, ka tiem mēs veltīsim atsevišķu rakstu.

24	Опубликовано: среда, 24 Июня 2009 Количество просмотров: 50176

Šis raksts ir izvietots mūsu mājas lapā ar laipnu centra „Rožana” atļauju.

© Запрещено использование материалов, опубликованных на KKM.LV, на других интернет-порталах и в средствах массовой информации, а также распространять, переводить, копировать, репродуцировать или использовать материалы KKM.LV иным способом без письменного разрешения администрации