Riska

No krievu valodas tulkoja Liene Nikitina-Zaķe.

Nēsājot zem sirds mazuli, katra mamma sapņo par katru cenu dot viņam visu to labāko, padarīt viņu par vislaimīgāko.

Bet jau kuru reizi, atnākot uz dzemdību namu apraudzīt draudzeni vai paziņu, es saprotu, ka jaunajām māmiņām nav pieredzes un trūkst zināšanu realizēt savus sapņus. Es redzu tādas ainas, ka sirds sāp.

Nav pagājusi pat diennakts no mirkļa, kad mazais nācis pasaulē. Viņš ir tik mazs un nepieredzējis, tikko kopā ar mammu pārcietis dzemdību stresu, viņš nesaprot kas tad ar viņu īsti ir noticis. Daudzus mēnešus viņš bija dzirdējis mammas sirdspukstus, jutis mammas siltumu, šūpojās mammas kustību taktī. Viņam bija tik jauki un mājīgi justies kā daļai no māmiņas. Un tagad viņam jāguļ plastmasas silītē ieģērbtam skaistā izšūtā krekliņā, sasegtam ar siltu sedziņu un ar modernu lateksa māneklīti mutē - viņš jājūtas... kā?

Nekā mīļa un pazīstama apkārt neatrazdams, mazais iekrīt stresa miegā uz 4 un vairāk stundām. Mamma skatās uz savu mazuli, lepni rāda man viņa jauko sejiņu, rūpīgi atsedzot sedziņas stūri. Uz manu jautājumu: "kāpēc Tu nepaņem viņu pie sevis, pie krūts, nesamīļo viņu? Tu domā, ka viņam vairāk vajadzīgs vilnas zeķu nekā mammas gādīgo roku siltums?" es redzu neizpratni viņas acīs. Tieši ar šādām darbībām mamma pati var radīt paralēli psiholoģiskam diskomfortam arī problēmas veiksmīgai un pilnvērtīgai barošanai ar krūti. Kā tad izvairīties no kļūdām un dot iespēju mazajam saņemt labāko ēdienu, kāds vien iespējams?

Piena upes izteka

Lūk arī lielais notikums ir klāt - piedzimis jūsu bērniņš. Paskatieties uz viņu, paglāstiet, un, kā tikko mazais sāks griezt galviņu un vērt vaļā mutīti, meklējot mammas krūti - tūlīt dodiet viņam iespēju to atrast. Ļoti svarīgi lai pirmā pielikšana pie krūts notiktu pirmās stundas laikā pēc dzimšanas. Nosvērt, nomērīt un nomazgāt var arī vēlāk. Tagad galvenais - dot mazulim iespēju sajust mammu, saprast, ka saikne nav pārrauta, bet tieši otrādi, kļuvusi vēl stiprāka. Mammas uzdevums šā laika posmā - pareizi ievietot krūti mazulim mutītē. Lai arī varbūt ne no pirmās, bet no trešās vai piektās reizes, taču mazais sāks intensīvi zīst. Tagad netraucējiet viņam. Pirmā pielikšana pie krūts skaitās veiksmīga tikai tajā gadījumā, ja mazais pavadījis pusstundu pie vienas krūts, un tikpat pie otras. Turklāt intensīva mammas krūts zīšana šajā laikā palīdz veiksmīgāk atdalīties placentai un sarauties dzemdei, tas ir - pabeigt dzemdību procesu harmoniski.

Pirmajās dienās daba ir paredzējusi mammai barot mazo ar pirmpienu - pēc sava sastāva unikālu un ideāli sabalansētu, radītu tieši šīs mammas tieši šim mazulim. Pirmpiena nav daudz pēc apjoma, bet tas ir ļoti koncentrēts barības vielu ziņā un tam ir caureju veicinošs efekts, kas palīdz atbrīvoties bērniņa zarnu traktam no sava pirmā satura - mekonija. Tagad, pēc stundas-pusotras ilgas atpūtas, guļot ar mammu gultā viņas siltās rokās, jaundzimušais var zīst krūti katras 15 - 30 minūtes, lai saņemtu visas veselībai nepieciešamās vielas, kuras daba ir ieguldījusi pirmpienā. Tagad mammai jānodrošina viņam pilnvērtīga un neierobežota pieeja pie krūts un savas ādas, jāseko lai krūtsgala satvēriens būtu pareizs (lai nerastos plaisas). Ar šo var būt problēmas ja jaunai mammai liek justies neērti bieži apciemojošie viņu radi un draugi. Bērna komforts un veselība - tādām jābūt prioritātēm. Tāpēc mammai vienmēr ir tiesības ierobežot ciemiņu skaitu, palūgt viņus izprast situāciju un nākt raudzībās vēlāk, jau mājās.

Pareizs satvēriens

Ko tas nozīmē un kāpēc tas ir tik svarīgs? Ja mātes krūtsgala novietojums bērna mutītē ir pareizs - tikai šādā gadījumā krūtsgalā nerodas plaisas, barošana būs nesāpīga un sagādās mammai prieku. Tad gan arī mazais būs vienmēr paēdis un apmierināts, gan pieniņa būs tik, cik nepieciešams.

Lai saglabātu pareizu satvērienu ir ļoti svarīgi to nekādā veidā neizjaukt. Izjaukt to var visādi mākslīgie krūts aizvietotāji - māneklīši, pudeļu knupīši u.c. Mazuļa mutītes kustības sūkājot knupi atšķiras no tām, kas nepieciešamas zīžot krūti. Rezultātā mazais apjūk un sāk zīst krūti nepareizi. Diemžēl šādā gadījumā mazuļa barošana mammai var pārvērsties par elli. Lai izlabotu māneklīša vai pudeles knupja nojauktu satvērienu nepieciešamas apmēram 2 - 4 nedēļas neatlaidīga darba. Bez tam, ja nepareiza satvēriena gadījumā jau parādījušās krūtsgala plaisas, tad jāsāk arī krūts ārstēšana. Tāpēc varbūt labāk neiet to ceļu, kuru iesaka "jaukie" padomdevēji, kuri piedāvā vienu par otru krāšņākus un spilgtākus māneklīšus, un neeksperimentēt ar savu ķermeni? Nevajag domāt, ka, ja mazais vēlas zīst jūsu krūti katras 15 - 20 minūtes, viņš vēlas izmantot jūs knupīša vietā. Mammas krūts tika radīta ilgi pirms mānekļiem. Mazulis, kurš neprot runāt un smaidīt, savu mīlestību nekā savādāk nespēj izrādīt, kā tikai vienā viņam pieejamā veidā - zīžot. Paies laiks, pauzes starp zīšanām pagarināsies un jūs ar maigumu atcerēsieties to, ka ļāvāt savam mazulim pateikt "ņam-ņam, mamma, es tā tevi mīlu!", neaizkorķējot šo jūtu izpausmi ar lateksu.

Ideāls satvēriens izskatās šādi: pirmais pie krūts pieskaras zods, nevis deguns, tālāk krūts it kā ieripinās plati atvērtā mazuļa mutītē. Nevis tiek iebāzta, vai iegrūsta, bet mamma it kā turpina mazuļa instinktīvo kustību. Mazuļa deguntiņš atspiežas pret mammas krūti. Mammai nav jāpietur krūts pie deguntiņa - viņa ļauj mazajam ieelpot savu smaržu. Nav jābaidās, ka viņam "nav ko elpot", jo mazais elpo ar deguna eju sānu spraudziņām - jaundzimušā deguntiņu daba speciāli veidojusi noapaļotu uz augšu, lai tas ideāli saderētu ar krūts ieapaļo formu. Kājiņas un rociņas mamma pietur, lai tās nav izmētātas, lai mazais atrastos tādā kā ligzdiņā. Ideālā gadījumā bērniņa kailie papēži atsperas pret mammas vēderu. Ēšanas laikā var redzēt kā kustas mazuļa austiņas - tātad viņš tiešām ēd. Lūpiņas izritinātas uz āru, krūts areola praktiski nav redzama.

Mammai nav papildus jāatslauc pieniņš pēc katras ēdienreizes, kā dažreiz iesaka darīt. Jaunās mātes uzdevums ir noorganizēt krūts barošanu tādā veidā, lai piena būtu tieši tik daudz, cik daudz tā ir nepieciešams bērnam. Atslaukšana atņem daudz spēka un prasa daudz laika, bez tam, ja mamma nemāk pareizi atslaukt, viņa var nospiest piena vadus un iedzīvoties nepatīkamā mastītā. Un nav vajadzības krūti bieži mazgāt - tas sausē ādu, tā var sasprēgāt. Duša no rīta un vakarā - tas ir pilnīgi pietiekami. Mazgājot krūti jūs ne tikai nomazgājiet ādas aizsargslāni, bet arī tiekat vaļā no sava dabīgā aromāta, kurš ir mazulim ļoti nepieciešams.

Vai piebarojums ir vajadzīgs?

Parastais jauno mammu rūpju cēlonis ir mazuļa svara zudums pirmo 3 dienu laikā. Fizioloģiski - tā ir pilnīgi normāla reakcija uz dzemdību stresu, bez tam iziet vēders - kopā tie ir apmēram 200 grami. Tāpēc par svara pieaugumu jāsāk domāt tikai no 3 dienas - kad "atnāk" pārejas pieniņš. Bieži medmāsas dzemdību namu nodaļās bezrūpīgi nosaka: "O, jūs zaudējat svaru!", un nepaskaidro mammām, ka zaudēt 7% no dzimšanas svara - tas ir pilnīgi normāli. Jaundzimušais var pat zaudēt 10% svara, un tas nav iemesls lai skrietu pēc pudelītes ar maisījumu, lai gan tieši tādus padomus mammas saņem dzemdību namos, neskatoties uz visām Pasaules Veselības Aizsardzības Organizācijas rekomendācijām un lozungiem "mēs par krūts barošanu".

Nav nepieciešams svērt bērnu biežāk kā reizi nedēļā (pilnīgi pietiek arī ar reizi mēnesī). Kontrolsvēršanas pēc katras barošanas nav informatīvas, jo neviens zīdītājs neizzīž katru reizi vienādu devu piena vienā ēdienreizē. Tāpat kā jebkurš pieaugušas - arī mazais var tikai nedaudz ieēst vai vienkārši "uzturēt kontaktu". Svēršanas var nest arī ļaunumu - tās atrauj bērnu no mammas, neļauj viņam mierīgi aizmigt pie krūts un traucē nodibināt saikni ar mammu.

Kad pieniņš atnāk, mazuļa vēdera izejas krāsa sāk mainīties - tā kļūst dzeltena (dažreiz zaļgana), zarnu trakts iztīrās 3 - 4 reizes diennaktī katru dienu, dažreiz tas var notikt pēc katras ēdienreizes. Šajā vecumā ēdināšanai ar krūti nevajadzētu būt retāk kā reizi 2 stundās. Sākot no otrās dzīves nedēļas jāievēro krūts "dežūras" ritmi - jāmaina krūts ne retāk un ne biežāk kā 1.5 - 2 stundās.

Senajos laikos, kad ļaudis dzīvoja kā lielas ģimenes vai kopienas, meitenes no bērnudienām mācījās no vecākiem - kā būt mātēm, un ar krūti barojošas mammas vienmēr bija viņu acu priekšā. Tagad, dzīvojot megapolē, topošai mātei bieži vien nav kur iemācīties, kā pareizi pielikt mazo pie krūts vai apgūt barošanas pozas. Bet šos pašus pamatus vajadzētu iemācīties vēl pirms bērniņa dzimšanas. Lai to panāktu, topošajai mammai vajadzētu mācīties no jau dzemdējušām draudzenēm un paziņām, kurām ir veiksmīga krūts barošanas pieredze. Tāpat var lūgt krūts barošanas konsultantu palīdzību pareizi pielikt bērnu pie krūts jau dzemdību namā, bērna pirmajās dzīves dienās.

Jāatzīmē, ka ir trīs krūts barošanas pamatpozas - "šūpulītis" vai "ligzdiņa" - tradicionālā, visiem zināmā poza, tad poza "zem paduses" un barošana guļus stāvoklī. Ir svarīgi, lai visās šajās pozās mamma justos ērti, bērna ķermenis būtu novietots vienā plaknē, nebūtu izliekts. Jaundzimušajam jāguļ uz sāna un mutītei jābūt krūtsgala līmenī. "Šūpulīša" pozā bērna kājiņas un vēderiņš ir piespiests pie mammas vēdera. .

publicēts žurnālā "Детки.lv", 2005.gada maijā.

26	Опубликовано: пятница, 26 декабря 2008 Количество просмотров: 11450

© Запрещено использование материалов, опубликованных на KKM.LV, на других интернет-порталах и в средствах массовой информации, а также распространять, переводить, копировать, репродуцировать или использовать материалы KKM.LV иным способом без письменного разрешения администрации