Gaļina Prugova, zīdīšanas konsultante, Mātes un zīdīšanas atbalsta centra "Мамин Дом" vadošā speciāliste

Raksts tiek rakstīts kā atbilde barojošām mātēm pēc „ Krūts un knupītis” foruma tēmas apspriešanas vienā no slavenākajiem Sibīrijas saitiem.

Katram bērna vecumam ir savas raksturīgas problēmas un jautājumi, bet tikai daži izsauc tik pretrunīgu attieksmi kā šis. Vispār, pats fakts, ka ir notikusi šo jautājumu apspriešana man liekas pozitīvs signāls, ka māmiņas meklē jaunu informāciju, cenšas noskaidrot visus «par» un «pret», labums ka ir izvēle, un ir informācija , paliek pastiept roku. Vairums no barojošo māmiņu šīs tēmas apspriešana panāca to, ka knupītis bērnam ir vajadzīgs, ja bērns «to grib un prasa» .

Bet viss palika savu bērnu un privātpiemēru apspriešanas robežās. Šodien modernā stilā IMHO, gandrīz nepievērsties (izņēmums 2-3 māmiņas) pie mūsdienīgām izpētēm un speciālistu padomiem.

Un nobeigumā frāze, citēju «Nesanāks tā, pārtaisiet šitā...», atstaro sociuma skatu uz kopšanas un barošanas jautājumiem...

Gatavojoties bērnu piedzimšanai topošo māmiņu reti nomāc jautājums « Vai ir vajadzīgs knupītis zīdainim?» Tāda pati biju es, atzīšos, ka mana bērna barošana ar pudelīti un maisījumu netika izskatīta. Es nopirku aptiekā burvīgu knupīšu pāri un ar mīlestību iekārtoju tos uz bērnu pārtinamā galdiņa... Bet tie par laimi nebija vajadzīgi. Daudz vēlāk, bieži uzdodot jautajumu kāpēc māmiņas mājās tur knupīšus un pudelītes, es sāku saprast, ka tas sēž kaut kur dziļi mūsu apziņā. Mazs bērns un knupītis- parastā situācija, pie kuras esam pieraduši, kā neatdalītā daļa no esamības. Ir tāds vārds FĪČA! Tiešam! FĪČA! Bet es zinu precīzi ko tas nozīme. To man teica mans tētis, atbildot uz jautājumu «Priekš kam Jūsu bērnam knupītis ja viņš ir zīdainis?» Jautājums ir vienkāršs, bet tētim tas bija negaidīts, nedaudz padomājot, viņš atbildēja « FĪČA!»

Ieskatoties jebkurā jaundzimušo palatā - Jūs redzēsiet jaundzimušos mierīgi guļot plastikātā kastēs ar knupīšiem mutē. Tieši te knupītis paradās uz skatuves. Būtu labāk, ja jaundzimušos aiznestu viņu mammām. Atverot jebkuru bērnu grāmatu redzēsiet, ka parasti laimīgākie bērni ir ar knupīti mutē. Bildes, kurās mazulis zīž krūti sastopamās rētāk. Tās pats daudzos saitos vecākiem - mazuļi ar knupīti mutē...

Ieejiet jebkurā bērnu veikalā. Lelles- mazuļi ar knupīti ir tik pierasti, ka veidojas priekšstats, ka Dabas Māte nodeva savas pozīcijas, un mazuļi jau piedzimst ar knupīti mutē! Manai draudzenei ir lelle, ja tai no mutes izņemt knupīti lelle sāk raudāt, kā mazs bērns un apstājās, kad knupīti ieliek atpakaļ... Kas zin, varbūt šis lelles izgatavotāji nemaz neiedomajas, ka maza meitenīte spelējoties ar šo lelli un spelējot mātes lomu, atcerēsies- lai nomierinātu bērna raudāšanas vajag iedod viņam knupīti. Un viņas jaunākais brālis arī zīž knupīti. Protams, augot un gatavojoties sava mazuļa piedzimšanai viņa izvēlēsies savam ilgi gaidītam bērnam pašu labāko knupīti... Tik lēni un neievērojami mēs atnākam pie tā, ka vairums bērnu aug ar gumijas mierinājumiem - knupīšiem.

Tagad mēs neizskatīsim gadījumus, kad knupīšu lietošana var attaisnot. Tas gadās ļoti reti un tam vajadzīga individuāla pieeja. Cik «nevainojami» zīst knupīti?

Piedāvāju apskatīt speciālistu izpētes. Netik sen Brāzīlijas pētnieki aptaujāja 600 jaunu māmiņu, kuras iedeva saviem jaundzimušajiem knupīšus. Bija secināts, ka mazuļi, kuri zīž knupīti 3-4 mēnešu vecumā atsakās no krūts 3 reizēs biežāk nekā mazuļi, kuriem nedeva knupīti. Saskaņā ar pētījumiem, kuri tika publicēti autoritārā medicīnas žurnālā « Pediatrics» , knupīšu zīšana par 40% paaugstina ausu infekcijas risku mazuļiem, kā arī paaugstina kariesa bīstamību.

M. B.Trunovs un L. M. Kietaevs raksta grāmatā «Jaundzimušo ekoloģija. Pirmais gads»: «Paskaties uz jaundzimušo, kas zīž knupīti, viņa acis pusatvērtas un skātas nekurienē - savdabīga pašiedziļināšana. Pēc skata tas atgādina krūts zīšanu. Bet tomēr, tikai cilvēka prāts ir spējīgs mātes krūts zīšanu aizvest līdz mehāniskam aktam.

Mazulim «paiedziļināšanās» radās vispirms kā cēlonis aktivitātes samazināšanai attiecībā pret vidi. Pret to kuru šajā periodā viņam jāpēta un jāatceras. Samazinās meklēšanas aktivitāte, tendence uz pētījumiem. Bet gavlenais, vai tās neved pie pieraduma apmierināt savas vajadzības ar suragāta paņēmienu?

Prakse rāda, ka pirmajos dzīves mēnešos dabisko vajadzību apmierināšana ar surogātu mazulis uztvērs kā pienākumu. Var būt uz visu mūžu??? Ja mēs beidzot saprotam, ka barošana ar krūti - nav vienkārša piena pārsūknēšana, tad mums arī jāsaprot, ka starpība starp krūts un knupīti zīšanu ir tāda pati kā starp pilnvērtīgu dzimumaktu un onānismu.»

...Ar to jau gribas beigt rakstu, bet ir vēl daži svarīgi momenti, kurus jāzin mammām, lai atbildētu uz jautājumu: «Vai ir vajadzīgs knupītis zīdainim?»

Vai adekvāti knupīšu zīšana aizvieto mātes krūti?

Izmantojot iepriekšējos citātus: tieši uz tik uz cik onānisms aizvieto pilvērtīgu dzimumaktu. Izmantojot savas novērošanas: tieši uz tik uz cik pašmierinājums vienatnē (ar cigareti, TV, datoru...te daudz variantu) mierinājums ar tuvu cilvēku. Izskaidrosim šo jautājumu sīkāk. Paņemiet un salīdziniet pēc formas sieviešu krūšu galiņu un knupīti, kaut tik pat maksimāli līdzīgu krūtīm. Uz šodienu pagaidām nav izgatavots knupītis pilnīgi aizvietotu un imitētu krūts zīšanu, kā vien necenstos par to mūs pārliecināt izgatavotāj kompānijas.

Pie krūts zīšanas strādā noteikti muskuļi un zīšanas tehnika principiāli atšķiras no knupīšu zīšanas tehnikas. Zīžot krūti zīdainim izdalās apmieinājuma hormoni - endorfini. Zīžot knupīti - nē. Tāpēc bērni zīžot knupīti cenšas izzīst kaut kādu īstu gandarījumu, bet nesanāk. Ļoti spilgts gadījums, kas notika vasarā piepilsētās, kad divi mazuļi (1.5 gadu vecumā), uzrāpas lapseņu pūznī, bija sakosti, skrienot ar asarām acīs pie mammām, dabūja mierinājumu : viens- krūti, otrais- knupīti. Mazulis, kas saņema krūti pēc minūtes jau nomierinājas, un pēc piecām minūtēm atkal aizskrēja spelēties. Bet otrais, ar knupīti, uz mammas rokām, raudāja un nevarēja nomierināties 1.5 stundu! Visu šo laiku viņš zīda knupīti! Knupītis nedod endorfīnus!

Hormona endorfīna darbība ietvēr sevī to, ka tas iedarbojas principiāli uz stresa hormoniem- kortizolu un kortizonu, samazinot to līmeni. Šis hormonālais fons formējas bērnam no paša apaugļošanās momenta līdz 3 gadu vecumam, un talāk rodas kā noteicošais uz visu mužu- attiecībā pret pasauli, depresijām, slimību un stresu pārdzīvošanu, un daudz, daudz citu. Bet tā jau ir ļoti liela tēma, kuru apraksta ļoti daudzi psihoanalītiķi. Mēs tajā neiedziļināsimies. Mums svarīgi saprast, ka bērnam ir dabiski nomierināties un aizmigt kopā ar krūti mutē, nevis ar knupīti.

Kāpēc tomēr daudzi bērni apvieno knupīša un krūts zīšanu, un turpina zīst krūti līdz gadam, bet pie tā paša daudzuma bērnu, kuriem «ļoti patīk» knupītis, un atsakās no krūts jau zīdaiņu vecumā!

Viss atkarīgs no bērna vēlēšanās dzīvot un izdzīvot, no viņu dzīves uzstādīšanas. Visiem bērniem tā ir atšķirīga. Daži mazuļi, neskatoties ne uz ko, ignorējot mammas nedabisko uzvedību turpina zīst krūti, dabūnot to minimumu, ko dod. Neprasot no mammas aizsardzību un mierinājumu, biežākas krūts zīšanas veidā, mazulis vērte mammu kā potenciālas briesmas, un neizjūt pret viņas uzticības sajūtu. Priekš viņa drošāk nomierināties un aizmigt ar «gumijas mierinājumu», bet krūtis prasīt tikai ēšanai. Tas, protams, ir labāks variants neka atteikties no krūts knupītim par labu, kurš diemžēl sastopams daudz biežāk. Jebkurā gadījumā mazulis vērte mammu kā cilvēku, kurš, nespēj viņu aizsargāt un veidot pilnu komfortu. Vai cilvēka psihe būs vesela no pašas bērnības, kurš jau ir pieradināts dzīvot paaugstinātās bīstamības situācijā?..

Ja mazulis neprasa (bet saņem) krūti « bieži» – biežāk nekā 2-3 reizēs, guļ un aizmieg ar krūti, nomierinās ar krūti, tad šī mazuļa mammai viņš pilnīgi uzticās, viņš atrodas pilnīgā drošībā. Drošībā pie tuva cilvēka, kurš dod dzert, ēst, siltumu, mīlestību un drošību, kura tik nepieciešama mazajam, augošajam cilvēciņam!!!

Ja ir kādas grūtības ar krūts zīšanu, kuras sastopamas barojošo māmiņu lokā, vienam no iemesliem, lai iedotu zīst knupīti var būt:

• Krūšu galiņu plīsumi, nobrāzumi un traumas;
• Laktostāze, mastīts;
• Piena trūkums vai pārpalikums;
• Maza svara uzņemšana;
• Laktozes trūkums, putojošas fekālijas;
• Kad bērns kož krūti, izlokās no tās un raud;
• Atteikšanas no krūts

Beigt rakstu gribas ar burvīgu citātu no Viljama un Martas Sjerzas grāmatas « Jūsu bērns no piedzimšanas līdz 2 gadu vecumam: «Ja bērns raud un Jūs instinktīvi stiepjaties nevis pie bērna, bet pēc knupīša - izmetiet to!!!»

28	Опубликовано: вторник, 28 ноября 2006 Количество просмотров: 21368

© Запрещено использование материалов, опубликованных на KKM.LV, на других интернет-порталах и в средствах массовой информации, а также распространять, переводить, копировать, репродуцировать или использовать материалы KKM.LV иным способом без письменного разрешения администрации