|
Модератор
Сообщения: 31874
Откуда: Торонто
|
Kad sākt piebarošanu mazulim, kurš tiek ēdināts ar krūts pienu?
lasīt šeit
http://lv.kkm.lv/modules.php?name=Content&pa=showpage&pid=182
----------------------------------------------------------------------------
Kāpēc PED (pedagoģiskais) piebarojums?
*Tas ir interesants bērnam
* Tas ir vienkāršs mammai (ja mamma zina, ko viņa dara)
* Tas ir bērnam drošs (autore ir pārliecināta, ka 6-mēnešu mazuļa kuņģim vieglāk ir iepazīties ar ēdiena mikroprovēm, nekā ar diezgan ātri ieviestu salīdzinoši lielu daudzumu biezeņa. Toties 9-mēnešos labāk mācīties košļāt nelielas ēdiena porcijas, kamēr vēl ir bezzobu žokļi un pieēsties mammas pienu, nevis ēst burciņu saturu)
* tas neprasa speciālu laika patēriņu un arī, diezgan ilgi, produktus
* Tas atbilst cilvēka fizioloģijai (bet krūts piena aizstāšanai ar kāda izskaitļotā piebarojuma kaut kādiem daudzumiem nav nekā kopīga ar dabīgu fizioloģisku vajadzību, autores prāt. Visi bērni ir dažādi. Kāds 9-os mēnešos var apēst 100gr dārzeņu, bet kāds to var tikai pēc gada, un ļoti labi, ka visi bērni nav vienādi)
Jautājumi un atbildes par piebarojumu:
* Piebarojums 6 mēnešos
- Bēbim drīz būs 6mēn., ēd tikai „mammu”. Parādījies pirmais zobs. Parāda interesi par ēdienu – stiepj rociņas pēc šķīvja, mēģina dzert no krūzītes, sūkā ābolu, kad tas viņam nokosts. Pastāstiet, lūdzu, kā un kādu vajadzētu ieviest piebarojumu. Atbilde: Patiešām, 6mēneši ir vecums, kad mazulim parādās aktīva interese par ēdienu. Un tas ir vecums, kad sākt iepazīšanos ar jaunu ēdienu. Mamma sāk iepazīstināt mazuli ar to barību, par kuru mazulis izrāda interesi. Un tā ir tieši tā barība, ko ēd mamma.
Piebarojuma ieviešanas princips dabiskajā ēdināšanā ir šāds:
- Sākt iepazīstināšanu ar produkta mikrodozu (mikroprovju) ieviešanu.
- Sākas tieši iepazīšanās, bez mērķa pabarot bēbi ar kaut kādu porciju. Mikrodoza mīkstai pārtikai ir aptuveni tik, cik ietilpst starp mammas lielā un rādītāja pirksta spilventiņiem, ja viņa tos saspiedīs. Šķidrai barībai – viens malks, mazās krūzītes dibenā ieliets
- Bēbis var „vienā paņēmienā” pagaršot to, ko ēd mamma un kam viņš izrāda interesi, līdz trīs mikrodozām. Bēbja rokā tiek dota tikai cietā barība, no kuras viņš pats nevar neko daudz noēst, piem., ciets ābols, burkāns, kacens, sausiņš, un tml.
Mikroproves tiek dotas 2-4 nedēļas. Šajā laikā mazulis jau var iepazīties ar plašu produktu klāstu, ko ēd ģimenē, un iemācīties dzert no krūzītes.
- Piebarojums nekad neaizvieto krūts ēšanas reizi! Bēbis var iepazīties ar jauno barību pirms un pēc, un krūts barošanas laikā. Bieži bēbji „uzdzer” mikroprovei mammas pienu.
- Pamazām ēdiena daudzumu palielina, atļaujot bēbim apēst vairāk.
- Mammai nepieciešams saglabāt interesi par ēdienu, saglabāt interesi garšot. No pusgada līdz 1,5 gadu vecumam bērnam ir jāiepazīstas ar visiem pārtikas produktiem, kurus ēd viņa ģimenē. Lai saglabātu interesi garšot, mammai līdz 8-11 mēnešiem jāierobežo barības interese bērnam: ja bērns ir apēdis 3-4 tējkarotes viena produkta un prasa vēl, tad viņam ir jādod kaut kas cits.
No malas raugoties piebarojuma ieviešanai būtu jāizskatās šādi: mazulis izlūdzas gabaliņus, un mamma tos šad tad atdala. Tādā situācijā mazulis vienmēr ar prieku iepazīstas ar jaunu ēdienu un nepārēdās.
- Mazulim ir jāmācās lietot galda piederumi. Līdz 8-11 mēnešiem tās ir karotes (tām ir jābūt daudz, to tās visu laiku krīt), mazulim šķīvis parādās tad, kad viņš sāk ēst atsevišķi, t.i., pēc 8-11 mēnešiem. Līdz tam mazulis ēd, sēžot mammas rokās, un ēd no viņas šķīvja. Mamma paņem karotē ēdienu un ieliek karoti mazuļa rokā, un mazulis pats cenšas to ielikt sev mutē. Ja mazulis ir noguris pats ēst, pazaud interese – viss, nesam prom no galda. Ja bērns sāk spēlēties ar ēdienu – mammai tas ir jāatņem un jāapēd.
! Nepareiza piebarojuma ieviešanas pazīmes: līdz kaut kādam laikam mazulis ēd ļoti labi, bet pēc tam atsakās garšot un vispār kaut ko ēst. Tātad mazuli pārbaroja, viņš pārēdās. Situācijas risinājums: kādas dienas 5 ņemt mazuli sev blakus pie galda, neko viņam nepiedāvāt, nedot un ar apetīti ēst viņa klātbūtnē.
- Jums jāatceras, ka Jūsu uzdevums ir nevis mazuli pabarot, bet iepazīstināt viņu ar jaunu barību un atbalstīt mazuļa interesi par ēdienu. Ja jūs vēlaties, lai nākotnē jūsu mazulim būtu laba apetīte, nekad nemēģiniet mazuli pabarot pēc tam, kad viņš ir zaudējis interesi par ēšanas procesu. Mammai, kura ir iztērējusi pusi dienas, lai uztaisītu biezeni vai atvērusi gatava biezeņa burciņu, grūti skatīties, kā mazulis aizskrien, apēdot divus kumosus. Tā vien gribas viņu noķert, novērst domas ar grāmatiņu, spēli vai TV, lai tikai mute atvērtos. Nedariet tā! Mazulis, kuram ir iespēja piekļūt pie mammas krūts, nekad necietīs no izsalkuma vai slāpēm. Visu mazulim vajadzīgo viņš paņems no jūsu krūts. Mazulis pilnvērtīgi iegūt vitamīnus un citas vērtīgas vielas no citas pārtikas sāk tikai pēc gada vecuma.
http://www.mother.ru/grudnoe/?m=0&a=4&p=9
Vai jums ir priekšnosacījumi piebarošanas sākšanai
http://www.detki.de/index.asp?sid=1948013681&id=d141
Piebarojums ir specifiska lieta, ļoti individuāla. Nav gatavu modeļu visiem bērniem. Ir tikai hipotētiskas variācijas, no kurām jūs izvēlaties to, kura vislabāk der konkrētajam, ļoti individuālajam mazulim.
Tātad jūsu mazulis barojas ar adaptētu barību (krūts piens vai pēdējās paaudzes adaptētais piena maisījums). Un jūs jau aizdomājaties, kad tad piedāvāt mazulim piebarojumu.
Šeit, ja paņem kopā atbilstošo instanču rekomendācijas – var saputroties. Viena paziņo: sāciet 3 mēnešos!, cita saka – gaidiet 4-6 mēnešu vecumu; trešā – ka ātrāk par pusgadu nevajag sākt. Kam tad ir taisnība?
Lasiet instanču ieteikumus un citu literatūru (brīva tulkojuma interpretācija) un izdariet savus secinājumus.
Piebarojums tiek ieviests ne no kaut kāda vecuma sasniegumiem – vecums ir tikai viens no faktoriem, bet par gatavību var spriest pēc faktoru kopuma:
1. Vecums ne jaunāks kā 4-os mēnešos (pirms laika dzimušajiem par pamatu tiek ņemts koriģētais vecums)
2. Mazulis ir dubultojis dzimšanas svaru. Neiznēsātiem bērniem – koeficients x2,5.
3. Mazulim vairs nav izbīdītās mēles reflekss. Ja iedod padzerties no karotītes, tad tās saturs neatradīsies uz zoda (piebarojumu dodam TIKAI ar karotīti, lai siekalas to apstrādātu).
4. Mazulis māk sēdēt. Var noliekties ar ķermeni pretī karotītei un atpakaļ, atsakoties no ēdiena. Māk kontrolēt galvas pagriešanu – atteikuma gadījumā var aizgriezties vai noliekt galvu.
5. Ja nav "krūts" bērns (ēd piena maisījumu), tad ēd vairāk par litru dienā un nav paēdis. Ja ar krūti barots bērns, tad katrā ēdienreizē izēd abas krūtis un ļoti grib vēl.
6. Mazulis var kaut ko satvert kulaciņā un apzināti iebāzt mutītē.
7. Un galvenais – bērns parāda MILZĪGU interesi par vecāku ēdienu un cenšas to paņemt. Daba pati paziņo, kad bērna organisms ir gatavs pieņemt citu barību kā adaptēto (maisījumu vai mammas pienu).
Katram bērnam periods, kad ir jau parādījušies VISI gatavības faktori, pienāk individuāli. Vidēji starp 5-9 mēnešiem. Pat dvīņiem pazīmes var parāīties atšķirīgi. Ir arī situācijas, kad visas pazīmes ir jau 4-os mēnešos, bet ir arī, kad mazulis gaida līdz pat gada vecumam.
Tādēļ NESTEIDZIETIES ar piebarojumu. Labāk mazliet vēlāk, nekā pasteigties. Ja bērnam ir laba adekvāta barošana (krūts piens vai labs adaptēts maisījums) – viņš nebūs barības vielām apdalīts.
Raksta autore – Anna Pavļuka
Tulkoja no krievu val. Bonija Lasmane
_________________
Apathy is Boring
Не стоит пытаться, или делай, или не делай
|
Поиск
Группы
Профиль
