| |
|
|
Lauva |
|
|
Вс Июн 19, 2011 15:05
|
|
|
|
Сообщения: 5
|
Rakstīšu latviski, jo lai gan lasu un saprotu krieviski, izteikties neizdodas tā kā gribētos. Jautājumi, kas mani nodarbina, saistīti ar pedagoģisko piebarošanu un zīdīšanu, un uz tiem es vēlētos saņemt atbildes no pieredzējušām mammām un konsultantiem, It kā lasīt māku, teorētiski visu saprotu, bet, šķiet, mani par savu bērnu domājot, dažbrīd pamet loģiskā doma. Tāpēc piedodiet, ja atkārtošos.
Meitai tūlīt būs 11 mēneši, kopš dzimšanas ēd krūti pēc pieprasījuma, pašlaik apmēram ik pa 2-3h dienā (ir reizes, kad stipri biežāk vai retāk) un 2-4 reizes naktī, iemieg pa dienu un vakarā pie krūts. Svars pirmajos 6 mēnešos pieauga strauji (no 3,7 līdz 8,7kg), pēdējos mēnešos lēnāk (tagad 9,5kg).
Kopš ~5 mēnešiem ņemu sev klēpī pie galda, tāda īsta interese parādījās ap 7 mēnešiem, tad sākām mikroproves, garšoja itin visu. 8 mēnešos vairs neko negribēja ņemt no manis (vienkārši netaisīja muti vaļā, bet sniedzās pati), sāku dot pašai rokā, vai uz paplātes barošanas krēsliņā – ar lielu interesi un uzcītību rūpīgi lasīja un bāza mutē visas ēdiena drusciņas, košļāja, pa retam kaut ko izspļāva. Apjoms gan nebija liels līdz 1-2 ēdamkarotēm mums kā līdz Mēnesim, apmēram tējkarotes apjoms ar visiem produktiem kopā ir daudz vienai ēdienreizei. Cenšos ņemt blakus pie galda 3-4 reizes dienā, citrreiz gaidu, kad pati ieinteresējas un pierāpo, redzot mani ēdam, citreiz lieku krēsliņā, kad pati sēžos pie galda. Pašlaik ir tā, ka, šķiet, interese ir pazudusi – prasa reti, ja iedodu tāpat, pagaršo gabaliņu un met prom, sāk spēlēties, ja dodu kaut ko citu – tas pats. Ja ņemu klēpī – pa šķīvi gatava rakāties, bet to es tā kā negribētu ļaut. No karotītes kaut ko nogaršot ir liels izņēmums. Ar karoti spēlējas, šad tad iebāž mutē, bet citiem mērķiem, ne ēdienam. Pēdējā laikā sākusi barot mani ar to, ko iedodu graušanai rokā – redīsu, rabarberu, gurķi.
Piena šķiet pietiekami, čurā un kakā normāli, bērns aktīvs un omulīgs, tomēr mani nepamet zināma trauksme – vai viņa jebkad ēdīs ko citu bez mana piena?
Vai intereses zudums var būt no „pārbarošanas”, ja apēd tik maz? Vai arī ēdieni apnikuši? Jeb vai es par daudz uzbāžos ar ēdienu, neļaujot iniciatīvai nākt no viņas pašas? Man sāka likties, ja es nepiedāvāšu, viņa vispār neko neēdīs (tā jau bija kādu nedēļu, bet tas bija karstais laiks + nāca zobi). Vai „ņemt pie galda” nozīmē vienmēr klēpī vai barošanas beņķī vai arī ēšanu bērna redzamības zonā?
Aktuālais jautājums – pēc pāris nedēļām man jābūt 2 dienu seminārā, pieskatīs mana mamma, varu, ik pa 1,5-3h iziet blakus telpā un iedot krūti, bet tas nebūs pēc pieprasījuma, turklāt bažījos, kā gan viņa aizmigs bez manis? Parasti iemieg pie pupa, dažreiz tētim ir izdevies iemidzināt rokās, pudeli neatzīst, knupi arī, ratos nekad nav gulējusi, ārpus mājas guļ slingā, bet to es mammai nevaru prasīt. Ko ieteiksiet? Lūdzu, iedrošiniet mani un sniedziet man kādu padomu!
Jau iepriekš paldies!
|
в начало |
|
|
|
|
Сообщения: 9834
|
Ja bērns joprojām ir barots ar krūti pēc pieprasījuma, var uz nedēļu nepiedāvāt ēst. Uztaisiet pārtraukumu. Gan jau pati atnāks.
Otrais variants - atstāt bērnu ar citu pieaugušo, lai mamma nav, un lai baro cits. Bērni vienmēr ar mammu sliktāk ēd (jo krūts piens arī sniedz kalorijas).
Es turēju bērnus šajā vecumā klēpī, bet es jau strādāju, un kad baroja mamma, viņa turēja bērnu krēslā sev blakus. Bet tas jau bija pēc gada, man liekas (ops, jau neatceros).
|
в начало |
|
|
|
|
Сообщения: 6397
Откуда: ПриРижье
|
ar tām gulēšanām šajā vecumā bez mammas ir tā, ka derētu jums ļaut mazajai pāris reizes vismaz pirms tam aizmigt ar omi. Aizmigšana bez krūts ar pieskatītīju notiks pēc viņu izvēlētā rituāla, gan jau paši atradīs - opā, blakus guļot vai pašūpojot vai kā savādāk. Tikai pirmās reizes bērns, protams, var būt neipratnē un protestēt pret šādu neierasto kārtību. Tāpēc drošāk ir, lai tā jau būtu viņam zināma un ierasta uz to brīdi, ka taisīsieties uz semināru. Tad arī nebūs varianti ar mammas izmisīgajiem zvaniem un sms: "Aaaaaa, viņa neguļ, ko lai es daru, tu pati vainīga, pieradināji, tagad visi mokās" un jums nebūs jānervozē un jāsatraucas, kā diez meitai veicas ar gulēšanu
Mēdz būt arī mazi viltnieki, kas pāris reizes nepaguļ, izdodas sagaidīt mammu un tad turpmāk tie ir apņēmības pilni katru reizi gaidīt mammu atgriežamies, lai vai cik ilgi. Protams, ka tikmēr negulējis bērns ir nomocījis sevi un apkārtējos. Tāpēc pieradināšanas stadijā ir labi neatsaukties un neatgriezties pēc mammas pirmā "man nesanāk, viņa neguļ", bet ļaut viņām pietiekoši ilgu laiku. Jo visiem ir mierīgāk, ja pieskatītājs var mierīgi un bez problēmām nomierināt, aizmidzināt un izklaidēt mazuli Un tas visiem arī pakāpeniski bez steigas jāiemācās
_________________ 8!
Младшая 01.03.2014.
|
в начало |
|
|
|
|
Сообщения: 372
|
Labdien autore!
par ēšanu lasu kā par savu bērnu! Iesaku neuztraukties! Mans bērns sāka ēst piebarošanu tikai pēc gada, neskatoties uz to, ka visu laiku kopš 4 mēnešu vecuma tika ņemts pie galda līdzi, vai arī atstāts redzamības zonā, kad viņš redz, ko dara vecāki. Nekāda dižā interese nenāca ilgi, baroju ar krūti kopš dzimšanas, ēda apmēram tāpat tajā vecumā (regularitāte) kā jūsējais mazulis.
Biju prasījusi dakteriem, ko darīt, citiem padomu, bet nekas no ieteiktā nelīdzēja, kamēr bērns pats nasāka gribēt to pieaugušo ēdienu. Pie tam, es līdz gadam tiešām vēl biju mierīga šajā jautājumā, zināju, ka ar pienu viņam pinīgi pietiek. Tā kā neuztraucieteis, ņemiet viņu līdzi pie galda, vieglāk ir opā, bet ja viņš neizrāda interesi par ēdienu, novēršas no karotes (vai spēlējas ar viņu), tad mierīgi laidiet bērnu zemē, vai blakus krēsliņā un ēdiet pati, lai redz, bet neuzbāziet viņam ēšanu, ja negrib.
Viss notiks pēkšņi, ka pat nepamanīsiet - oo, tikko neko neēda, bet nu jau zupu tā normāli ēd. Manējais, starp citu, tieši zupas buļjonu sāka kā pirmo ēdienu.
Vēl, kad jau bija gads un mēnesis apmēram, sāku mazāk dot krūti (noņēmu pamazām dažas barošanas reizes starp miegiem)...un bērns drīz pēc tam sāka ēst labāk, bet nezinu, vai tos faktus var saistīt kopā, viss iespējams. 11 mēnešos vēl to nedarītu, par ātru.
Tā kā - viss būs, viss nāk ar gaidīšanu, esiet pacietīga (arī es toreiz domāju, kad gan viņš sāks ēst?!)...un, pats no sevis notika.
Par gulēšanu/aizmigšanu - tur kā meitenes saka, aizmigs aizmigs ar omi, neuztraucieties. Mums mammām tik tā liekas, kā gan viņš bez manis aizmigs, kad pieradis...bet, ja viņš to mammu neredz, tad, gribēdams, aizmigs ar ommīti.
_________________ Старшему 8 лет
Младший - 3 года
|
в начало |
|
|
|
Lii |
|
|
Вс Июн 19, 2011 18:29
|
|
|
|
Сообщения: 412
Откуда: Inčukalns
|
kroljix rakstītajam par aizmidzināšanu varu vēl piebilst - diendusas izmēģinājuma dienā no mājas Tev jādodas ārā laicīgi nevis neilgi pirms gaidāmās diendusas, lai bērns paspēj apjaust, ka mamma nav tur pat tuvumā. Nu, un jāizstāsta arī mazajai, ka uz diendusu nebūsi mājās un jāaizmieg ar omi
Semināra dienās ik pa brīdim barot nav jāskrien, šajā vecumā jau bērns labi var visu dienu iztikt bez mammas piena. Raustīšanās ar īslaicīgu tikšanos var radīt apjukumu mazās prātā, un arī Tu "raustoties" nebūsi īsti nedz ar bērnu nedz seminārā
_________________
|
в начало |
|
|
|
Lauva |
|
|
Ср Июл 06, 2011 11:02
|
|
|
|
Сообщения: 5
|
Nāku ziņot, kā mums gāja, tā teikt, liecināt par ieteikumu efektivitāti.
Semināra dienās viss noritēja gludi - bērniņš gan ēda vairāk, gan iemiga bez īpašām grūtībām, gan bez pupa iztika, un satiekoties nebūt nerāva kreklu nost. Iemigšanu gan nesanāca iepriekš patrenēt, tā vietā vairākas dienas "draudzējāmies" ar omi, pie viņiem ciemojoties, un viss bija labi.
Savukārt ēšanas interese ir atgriezusies ar lielu sparu, spēj tik krāmēt priekšā - apjoms nav liels, bet ir pieaudzis, un mana sirds tagad mierīga.
Paldies par padomiem un iedrošinājumu!
|
в начало |
|
|
|
Lii |
|
|
Ср Июл 06, 2011 11:53
|
|
|
|
Сообщения: 412
Откуда: Inčukalns
|
Цитата: |
Paldies par padomiem un iedrošinājumu!
|
Lūdzu! Prieks palīdzēt.
Un man arī vienmēr prieks šeit sastapt latviešu valodu
_________________
|
в начало |
|
|
|
|
|
|
|
|