Kā nodzīvot pirmas nedēļas ar mazuli, lai pēc tam nebūtu žēl sevis un bērna.

Veltīts maigām, mīlošām un pašaizliedzīgām māmiņām.

Natālija Maņkovskaja

No krievu valodas tulkoja Vineta Rubene

Topošās māmiņas saņem apkārtējo uzmanību un rūpes, viņām palīdz, apjautājas par veselību, pašsajūtu, miegu, piedāvā dažādus gardumus, iesaka vairāk atpūsties. Jo topošajai mātei nav viegli, viņa nēsā sevī bērnu, un no viņas labsajūtas atkarīga mazuļa veselība.

Bet, lūk, viņš ir piedzimis, un negaidīti grūtniece-Princese ir pārvērtusies par Pelnrušķīti. Lielais puncis pazudis, bet ķermenis pēc dzemdībām vēl var sāpēt, krūtis piebriedušas no piena, krūšu gali jutīgi... un vispār sieviete vēl it kā nedaudz grīļojas. Bet nez kāpēc gandrīz neviens neinteresējas, kā viņa jūtas. Visi grib paskatīties uz viņu. Uz to mazo brīnumu, ar kuru kopā viņa dzīvoja 9 mēnešus.

Visi interesējas, kā mazulis ēdis, kad gulējis un kad atkal aizmigs, vai viņam nesāp vēderiņš, cik daudz laika viņš pavada ārā, un vai viss mazulim ir kārtībā. Bet reti kam ienāk prātā pajautāt to pašu jaundzimušā māmiņai. Un, protams, neviens viņai nepiedāvā: "Ej, atlaidies atpūsties, tu izskaties nogurusi!", "Tev vajag paēst, kad tu ēdi pēdējo reizi?"

Bet pēc dzemdībām taču dzīve nekļūst vieglāka!

Tradicionālajā sabiedrībā* tikko dzemdējusi sieviete uz kādu laiku (mazliet ilgāk par mēnesi) tika atbrīvota no mājas rūpēm un pat tika izolēta no apkārtējiem - visi viņas spēki tika veltīti organisma atjaunošanai un jaundzimušā aprūpei. Bez tam viņu regulāri apciemoja vecākas sievietes, lai palīdzētu, dotu padomus, uzmundrinātu vai vienkārši lai atnestu nelielu dāvaniņu, kas būtu noderīga vai patīkama jaunajai māmiņai.

Diemžēl mūsdienu rietumu sabiedrības sievietēm bieži nav tāda atbalsta. Dažās valstīs atdzimst tradīcija palīdzēt jaunajām mātēm pirmajos mēnešos, bet jau uz komerciāliem pamatiem. ASV tā ir „doula” - sieviete, kura nodarbojas ar topošās mātes sagatavošanu dzemdībām, kura piedalās dzemdībās nevis kā ārsts, bet kā starpnieks starp medicīnas personālu un dzemdētāju, bet pēc bērna piedzimšanas palīdz jaunajai māmiņai saimniecībā un palīdz apgūt mazuļa kopšanas iemaņas.

Nīderlandē katrai mātei, kurai ir jaundzimušais, pienākas patronāžas māsa, kura pilnu darba dienu atrodas kopā ar viņu un papildus medicīniskiem novērojumiem apkopj māju, mazgā veļu, gatavo ēdienu, iepērkas.

Bet ko darīt jaunajai māmiņai, kurai nav pieejama tāda palīdzība? Radi ir tālu, vīrs strādā... Kā tikt galā?

Citas izejas nav - no jauna jāmācās dzīvot, tagad jau ar bērnu (vai ar diviem, vai trim, vai...). Tas būs jādara jebkurā gadījumā.

Pirmais Pelnrušķītes Likums: nosaki prioritātes un vadies pēc tām.
Galvenais pirmajā bērna dzīves mēnesī, protams, ir jaundzimušais. Tieši tagad tiek likti pamati jūsu attiecībām ar viņu, jūs mācāties viens otru saprast. Bet mazajam cilvēciņam pirmajā dzīves mēnesī veidojas attiecību modeļi ar apkārtējo pasauli un cilvēkiem. Tāpēc ir tik svarīgi, lai bērns saņemtu pastāvīgu mātes uzmanību un rūpes - jo tas ir vienīgais, kas viņam pagaidām nepieciešams. Viss pārējais var pagaidīt - cilvēks taču ir jaundzimušais tikai vienu mēnesi.

Otrais Pelnrušķītes likums: taupi spēkus.
Ļoti bieži jaunā māmiņa uzreiz pēc dzemdībām cenšas kļūt par Ideālo Māti, Ideālo Sievu un Ideālo Mājsaimnieci. Tā ir apsveicama vēlme, bet grūti realizējama ar jaundzimušo uz rokām. Dažām māmiņām tas pat kādu laiku izdodas, taču pēc tam viņas parasti ieslīgst smagā pēcdzemdību depresijā - tā ir organisma fizisko un garīgo spēku izsīkuma pazīme.

Lai tas nenotiktu, spēki ir jātaupa. Nestāvi, ja vari apsēsties, nesēdi, ja vari atgulties.
Guli kopā ar bērnu kaut vai pāris reizes dienā, ņem mazuli sev blakus naktī. Kopīga gulēšana ir ērta mātei, droša un ārkārtīgi vērtīga mazulim. Gulēt kopā ar māti - tā ir viņa dabiska nepieciešamība pirmajos dzīves mēnešos.

Trešais Pelnrušķītes Likums: rūpējies par sevi.
Neko jaunu te izdomāt nevar, šie banālie padomi tiek publicēti visos sieviešu žurnālos, gandrīz katrā numurā: ieiet dušā, apēst kaut ko garšīgu, palasīt grāmatu vai "pasēdēt" internetā (kamēr baro), vienkārši pagulēt, skatoties griestos...

Tev ir bērna kopšanas atvaļinājums. Visas pārējās darīšanas pagaidīs - tieši vienu mēnesi.

Ceturtais Pelnrušķītes Likums: ja tev nepieciešama palīdzība, lūdz to.
Negaidi, kamēr kāds iedomāsies, ka tu netiec galā. Lūdz pati, skaidri pasakot, kas un kad jāizdara.

Ap tevi noteikti ir cilvēki, kuri var palīdzēt: vīrs, vecāki, paziņas, darba kolēģi un draugi. Vai pat cilvēki, kuri gatavi palīdzēt par samaksu.

Nē, nevajag, lai viņi palīdzētu tev bērna kopšanā, liekot viņu gulēt, kamēr tu steigā vāri zupu. Tev nepieciešama palīdzība saimniecības darbos: nomazgāt traukus, nopirkt pārtiku, izkārt veļu, pagatavot ēst, piepildīt ar ūdeni mazuļa vanniņu, saklāt gultu...

Ja ģimenē ir vecāki bērni, tad citu pieaugušo palīdzība pirmajā mēnesī ir īpaši nepieciešama.

Piektais Pelnrušķītes likums: savlaicīgi ieturi pauzi.
Ļoti grūti būt Ideālai Mātei 24 stundas diennaktī 7 dienas nedēļā. Tāpēc katru dienu kaut īsu brīdi vajag veltīt kaut kam, kas nav saistīts ar bērniem.

Var dienā ielikt mazuli slingā un doties īsā pastaigā (pastaigas ar bērnu ratos, ilgstošas pastaigas, trokšņainu vietu un lielu cilvēku pūļu apmeklēšana pirmajā mēnesī kategoriski netiek ieteiktas). Var vakarā nodot gulošo mazuli tēta rokās un... vienkārši pasēdēt pusstundu klusumā, vienatnē ar sevi, vai ieiet vannā, vai... - variantu ir daudz.
Galvenais, lai tavas domas šajā laikā nebūtu pie bērna.

Sestais Pelnrušķītes Likums: mācīties, mācīties un vēlreiz mācīties.
Galvenais, ko mācās jaunā māmiņa bērna pirmajās dzīves nedēļās - saprast un just savu bērnu. Bet papildus tam Pelnrušķītei jāmācās burtiski viss: kā zīdīt bērnu dažādās pozās, kā turēt, nēsāt, vannot, ģērbt, šūpot bērnu, kā gulēt ar viņu kopā un kā viņu nolikt gulēt.

Mācīties nāksies gan ar pirmo bērnu, gan ar otro un trešo. Sieviete kļūst par pieredzējušu māti tikai pēc ceturtā mazuļa piedzimšanas.

Nebaidies mēģināt un nekrīti izmisumā, ja kaut kas neizdodas - prasme nāk līdz ar pieredzi. Katra maza uzvara piedod pārliecību par sevi un atvieglo dzīvi jums abiem. Jo drīzāk tu apgūsi mākslu būt mātei, jo drīzāk tu varēsi savietot bērna kopšanu ar citiem darbiem.

Šādus padomus var turpināt sniegt vēl ilgi, bet visi tie zaudē svaru pēc vienas frāzes: "Viss reiz beidzas". Beigsies negulētās naktis ar bezgalīgajām barošanām, bērna raudāšana bez redzama iemesla, neizpratne, "ko gan viņš grib", nogurums un vājums, likšana pie krūts katras piecas minūtes. Viss tas beigsies daudz ātrāk nekā tu domā. Un pēc dažiem mēnešiem tu - prasmīga un pārliecināta laimīgā mazuļa māmiņa - ar nostaļģiju atcerēsies jūsu pirmās kopīgās nedēļas. Jo tās ir pagājušas un nekad vairs neatgriezīsies.

Bērns ir jaundzimušais tikai vienu mēnesi dzīvē.

* Tradicionālā sabiedrība - sabiedrība, kura darbojas, balstoties uz tradīcijām un pieredzi, kas tiek nodotas no paaudzes paaudzē. Pie tam, tiek nodotas ne tikai darbību ārējās izpausmes, bet arī to iekšējās sastāvdaļas.

19	Опубликовано: четверг, 19 марта 2009 Количество просмотров: 7282

© Запрещено использование материалов, опубликованных на KKM.LV, на других интернет-порталах и в средствах массовой информации, а также распространять, переводить, копировать, репродуцировать или использовать материалы KKM.LV иным способом без письменного разрешения администрации